Šajā nedēļā Lielbritānija paziņoja par diviem aizdomās turamajiem Skripaļu saindēšanas lietā, bet Doņeckā notika atvadīšanās no Doņeckas Tautas Republikas vadoņa Aleksandra Zaharčenko. Savukārt Sīrijā kurdi prātoja ko darīt pēc Asada uzvaras, abu Koreju līderi jau atkal gatavojās tikties, bet Lībijas galvaspilsētā Tripolē iestājās miers. Portāls TVNET ir apkopojis svarīgākos nedēļas notikumus pasaulē, par kuriem jāzina!
ASV un ES
5. septembrī Lielbritānijas prokuratūra izvirzīja apsūdzības diviem Krievijas pilsoņiem – Aleksandram Petrovam un Ruslanam Boširovam par bijušā krievu dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu ar nervus paralizējošo vielu «Novičok» Lielbritānijas pilsētā Solsberi. Lielbritānijas policija paziņoja, ka uzskata, ka abi vīrieši divas dienas pirms Skripaļu saindēšanas ielidojuši Londonā no Maskavas ar Krievijas pasēm un neilgi pēc pastrādātā nozieguma devušies atpakaļ uz Maskavu. Domājams, ka abas personas bijušas Krievijas militārā izlūkdienesta GRU aģenti.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Kopš Skripaļu lietas izmeklēšanas sākuma šā gada martā, Lielbritānija pirmo reizi ir nosaukusi konkrētus aizdomās turamo vārdus, kuru padziļināta izpēte varētu sniegt vairāk informācijas par domājams Krievijas veikto uzbrukumu. Pēc apsūdzību izdarīšanas valdība Londonā sasauca ANO Drošības padomes sēdi, kurā ASV, Francijas, Kanādas un Vācijas līderi atbalstīja britu viedokli, ka Skripaļu saindēšana ir notikusi ar valdības ziņu. Atliek tikai vērot lietas tālāku attīstību un vai Lielbritānijai izdosies atrast vērā ņemamus pierādījumus, lai Putina režīmam izvirzītu arī juridisku apsūdzību.
Postpadomju telpa
Ukrainas austrumos – Doņeckā norisinājās nogalinātā Krievijas atbalstītās Doņeckas Tautas Republikas vadoņa Aleksandra Zaharčenko bēres. Pret prokrievisko vadoni 31. augustā tika veikts atentāts, kura ietvaros viņa regulāri apmeklētajā restorānā «Separ» tika ievietots spridzeklis. Sprādzienā tika ievainots arī Doņeckas ienākumu ministrs Aleksandrs Timofejevs. Par jauno separātiskās republikas vadoni jau ir iecelts Zaharčenko vietnieks – Dimitrijs Trapezņikovs.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Lai gan nav zināms Zaharčenko slepkavības vaininieks (politikas analītiķi ir izteikuši trīs variantus – Krievijas valdība, Ukrainas valdība vai naidīgie kriminālie grupējumi), minētais notikums ir ievērojami eskalējis retoriku Ukrainas un Krievijas starpā. Valdība Maskavā jau ir apsūdzējusi Ukrainu provokācijas veikšanā un paziņojusi, ka pašreizējā politiskā klimata ietvaros nav iespējams runāt par jaunu «Minskas II» formāta tikšanos. Savukārt, pieminētā tikšanās ir vitāli svarīga, lai apspriestu Krievijas spēka izrādīšanu Azovas jūrā un tās armijas aizdomīgo kustību pie Ukrainas robežām pēdējo mēnešu laikā. Šādas situācijas kontekstā nevar izslēgt arī konflikta eskalāciju.
Tuvie Austrumi
6. septembrī pienāca ziņa, ka Sīrijas kurdu dominētie Sīrijas Demokrātiskie spēki (SDF), kuri kontrolē aptuveni ceturto daļu no visas valsts teritorijas ir uzsākuši vienotas administrācijas veidošanas procesu. Politikas analītiķi paredz, ka šāds kurdu gājiens ļaus tiem palielināt kontroli pār teritorijām, kuras Sīrijā tika ieņemtas atkāpjoties Bašara Al Asada bruņotajiem spēkiem un cīnoties pret teroristisko grupējumu «Islāma valsts».
Kāpēc tas ir svarīgi?
Lielākas politiskās konsolidācijas panākšana ļaus kurdiem piedalīties sarunās par Sīrijas nākotni pēc Asada uzvaras no daudz labākām pozīcijām. Lai gan minētās etniskās grupas pārstāvji ir atteikušies no idejas par neatkarīgas valsts izveidi, tie vēlas no Asada panākt piekrišanu lielākas autonomijas izveidei. Pēdējos mēnešos ir jau notikušas vairākas augsta līmeņa SDF pārstāvju vizītes Damaskā, lai šādu ieceri apspriestu. Tomēr ir jautājumi par citu etnisko grupu pārstāvju (piem. arābu un turkmēņu) lomu jaunajā kārtībā, kuri dzīvo lielākajā daļā SDF kontrolēto teritoriju.
Tālie Austrumi
Šajā nedēļā Dienvidkoreja paziņoja par gaidāmo samitu Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas starpā, kurš norisināsies no 18.-20. septembrim. Minētais samits notiks Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā un tā būs trešā abu Koreju līderu tikšanās šogad. Tajā Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins apspriedīs progresu Korejas pussalas denuklearizācijas jautājumā.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Lai gan Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns šā gada samitā ar Donaldu Trampu apsolīja strādāt pie valsts kodolarsenāla ierobežošanas, pirms mēneša mediju rīcībā nonāca konfidenciāls paziņojums ANO Drošības padomei, kurā teikts, ka kodolieroču iegūšana tiek turpināta. Ļoti iespējams, ka minētā samita galvenais mērķis būs šo slēpto Ziemeļkorejas darbību apspriešana un centieni izprast Čenuna režīma uzticamību. Ziemeļkorejas krāpšanās un sarunu izgāšanās būtu slikta ziņa arī ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš Korejas denuklearizāciju vēlas pārdot kā vērā ņemamu ārpolitisku sasniegumu.
Āfrika
Nedēļa nemierīga bija arī Āfrikas kontinentā. ANO īpašais sūtnis Lībijā – Hasans Salame panāca pamiera noslēgšanu starp Lībijas galvaspilsētā Tripolē karojošajiem bruņotajiem grupējumiem, kuras mērķis bija izbeigt jebkādu karadarbību, aizsargāt civiliedzīvotājus, garantēt sabiedriskā un privātā īpašuma drošību, kā arī atvērt Tripoles lidostu, kura tika slēgta kopš 31. augusta. Tomēr vēl arvien nav skaidrības vai grupējumi šo vienošanos turpinās ievērot.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Kopš augusta beigām Tripolē norisinājās vērā ņemama vardarbība starp bruņotajiem grupējumiem, kuri atbalsta starptautiski atzīto Lībijas Nacionālās vienotības valdību un tās pretiniekiem. Pati valdība jau ir paziņojusi, ka uzbrukumi, kurus veic naidīgie bruņotie grupējumi ir uzskatāmi par mēģinājumiem kavēt visas Lībijas teritoriju miermīlīgu politisku pāreju tās kontrolē. Neskatoties uz sadursmju šķietamo iesaldēšanu, tās parāda, ka atjaunot Lībijas Gadafi laika vienotību turpina būt ļoti sarežģīti. Ļoti iespējams, ka ar lielāko politisko nometņu – Nacionālās vienotības valdības un Tobrukas valdības apvienošanu nepietiks. Būs jādomā kā iegūt no abiem milžiem neatkarīgu spēlētāju uzticību.
