Šovasar notika kāds nebijis precedents - "Rīgas siltuma" kurināmajā tika atrasts radioaktīvs piesārņojums. Pagaidu izmeklēšanā noskaidrots, ka starojuma avots bijis no Baltkrievijas ievestā koksnes šķelda. "Rīgas siltumā" uz pusgadu noteikts monitoringa stāvoklis. Valsts vides dienestam šāda situācija ir nebijusi, un tas veic pārbaudi, lai noskaidrotu, vai tas ir atsevišķs vai sistēmisks gadījums, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga"
14.jūnijā Getliņu sadzīves atkritumu poligonā noreaģēja radiācijas monitoringa vārti. Konteinerā nebija ne antīku pulksteņu, ne medicīnisku iekārtu, ne citu mantu, kas mēdz būt ar augstu jonizējošā starojuma līmeni.
IMANTS STIRĀNS
Aizturētajā kravā bija šķeldas pelni. Šķeldu kā kurināmo izmantoja „Rīgas siltuma“ katlu mājā Zasulaukā. Uz poligonu izsauktie radiācijas speciālisti deva savu vērtējumu - radiācijas monitoringa vārti Getliņos nekļūdījās. Pelnu paraugos laboratorijā cēzija radionuklīda koncentrācija četras līdz sešas reizes pārsniedza pieļaujamo normu.
"Rīgas siltums" uz vairāk nekā vienu mēnesi apturēja darbību četrās katlu mājās „Daugavgrīvā“, „Vecmīlgrāvī“, „Ziepniekkalnā“ un „Zasulaukā“. Nevienā no tām paaugstinātu starojuma līmeni neatklāja, tomēr darbiniekiem izsniedza radiācijas mērierīces un viņus speciāli apmācīja. Uzstādīti arī radiācijas vārti šķeldas piegādātāju kontrolei. “Rīgas siltums“ savus īpašniekus par incidentu neinformēja.
A/S „Rīgas siltums“ padomes priekšsēdētāja vietnieks, EM pārstāvis Kaspars Lore: "Protams, uzņēmumā bija uztraukti darbinieki par to, ko tas nozīmē, vai tas nav kāds apdraudējums veselībai. Tā bija mācība par to, kam pievērst uzmanību, pēc tā, kādu atskaiti sniedza "Rīgas siltuma" vadība, tā pietiekami nopietni reaģēja uz šo un novērsa darbinieku bažas."
Visai drīz noskaidrojās arī problemātiskās šķeldas kravas izcelsme. Ilgstošo lietavu dēļ pagājušajā rudenī zemkopības ministrs izsludināja ārkārtas stāvokli mežsaimniecībā. Vietējie uzņēmēji šķeldu vairs nevarēja piegādāt, un pie pasūtījuma tika "R Grupa“, kas šķeldu importē.
A/S „Rīgas siltums“ valdes loceklis Raivis Elliņš: "Neoficiāli ir, ka no Baltkrievijas. Mūsuprāt, šī šķelda, konkrēti viens pelnu konteiners, ir paņemts no kādas radioaktīvas vietas, ir sakritis, ka krava vesta ar vairākām mašīnām kopā.
Jums nav kā līgumslēdzējpusei tiesības saņemt šādu informāciju?
Mums līgumos nekas līdz šim nebija ierakstīts par radiāciju. Tagad mēs esam ierakstījuši, Latvijā nav iepriekš nav bijis tāds precedents. Tas ir pirmais!
Pirms 32 gadiem notikusī avārija Černobiļas atomelektrostacijā tiek uzskatīta par vēsturē lielāko kodolkatastrofu. Tās sekas joprojām jūt arī Ukrainas kaimiņvalstīs. Radiācijas drošības centrs nav uztraucies par radioaktīvo kravu un "Rīgas siltumam" ieteica to nevis iznīcināt kā bīstamu, bet pirms izmešanas Getliņos sajaukt ar parastiem pelniem, lai koncentrācija būtu mazāka.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība): "Rekomendācija sajaukt radioaktīvus pelnus ar neradioaktīviem pelniem, kamēr sasniedz pieļaujamu normu, nav pareizi. Drīzāk jādemonstrē skaidra atbilde, ka tas notika tādēļ un tādēļ, kas ir izcelsme, kā radiācija tur varēja rasties, sadarbība ar trešajām valstīm.. Jo radiācija nav joki, jo mēs zinām, kādas sekas tā var nest."
Valsts Vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova norāda, ka lēmums pieņemts, vadoties pēc Lietuvas prakses.
Tika pieņemts lēmums par šādas imitācijas veikšanu, sajaukt radioaktīvos pelnus ar nereaktīvajiem pelniem, panākot, ka pelni atbilst Ministru kabinetā noteiktajai koncentrācijai, kurus drīkst apglabāt sadzīves atkritumu poligonā. Lietuva jau vairākus gadus pastiprināti kontrolē radioaktīvas šķeldas un granulas kravas no Baltkrievijas un ir noteikusi stingrākas prasības, pie kāda piesārņojuma tās pāri robežai nelaiž.
Radiācijas drošības centra direktora vietniece Mārīte Čaikovska: "Lietuva, kura Baltkrievijai ir turpat blakus, ir noteikusi kritēriju tieši koksnes sadedzināmiem materiāliem, tos viņi izstrādāja pēc zinātniskiem pētījumiem, un mēs arī labprāt tādus kritērijus ieviestu, bet mums tādi pētījumi nav veikti."
Ne Vides dienesta vadība, ne par vidi atbildīgais ministrs Kaspars Gerhards vajadzību pēc stingrāka regulējuma mūsu valstī neredz. Uzņēmums „R grupa“ sadarbību ar "Rīgas siltumu" turpinās līdz pat nākamā gada oktobrim, jo uzvarējis konkursā par šķeldas piegādi šā gada apkures sezonai.
Šovasar paaugstinātu radioaktīvo starojumu atklāja vēl kādā privāta uzņēmuma kravā. 12.jūnijā Getliņos neielaida uzņēmuma „Rīgas enerģija“ šķeldas pelnu konteineru. Piesārņojuma līmeni atklāja tādu pašu kā „Rīgas siltuma" kurināmajā.
Uzņēmums pastarpināti pieder ietekmīgā biznesmeņa Māra Martinsona ģimenei. Ar Martinsonu saistīti uzņēmumi bieži iegūst Rīgas pašvaldībā pasūtījumus, kuri ir Rīgas vicemēra Andra Amerika un Gods kalpot Rīgai atbildībā.
“Rīgas enerģija” šogad zaudēja OIK atļauju, jo policijai ir aizdomas, ka koģenerācijas stacijas nodošanas testā kompānija blēdījās. Taču tai ir līgums ar "Rīgas siltumu" par siltumenerģiju, kas joprojām ir spēkā.