Šadurskis: Skolu tīkla sakārtošanai punkts nav pielikts

Dalīties draugiem E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Latvijas skolu tīkla sakārtošanai punkts nav pielikts, intervijā "Neatkarīgajai" uzsvēris izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Politiķis atgādinājis, ka pirms šā mācību gada tika slēgtas 24 vispārējās izglītības iestādes un viena pirmsskola, apvienošanas rezultātā no 17 skolām ir izveidotas astoņas, bet 20 skolas, tostarp 13 bērnudārzi, tika pievienotas citām izglītības iestādēm.

"Punkts nav pielikts. Attiecībā uz sākumskolām, tur joprojām spēkā princips, ka skola jānodrošina pēc iespējas tuvāk mājām. Turklāt sākumskolu tīkls ir sakārtots. Vēl procesā ir pamatskolu un it sevišķi vidusskolu posms, jo tur pati galvenā ir kvalitāte. Jauniešiem ir jāiegūst kvalitatīva izglītība," piebildis politiķis.

Šadurskim neesot bijuši dati, cik daudz pedagogu zaudējuši darbu skolu tīkla sakārtošanas rezultātā. "Precīzas informācijas vēl nav, bet kopumā skolotāju skaita dinamikā lielu izmaiņu nav. Precīzi cipari ir par reorganizēto internātskolu pedagogiem - atlaišanas pabalsti izmaksāti 118 personām." Savukārt no pirmspensijas vecuma pedagogiem "drošības spilvena" saņemšanai esot saņemti pieci pieteikumi, trīs no kuriem izskatīti, piešķirot kopumā 6000 eiro.

Ministrs solījis, ka Izglītības un zinātnes ministrijas darba fokusā būs izglītības kvalitātes palielināšana, jo novērots, ka pasliktinās centralizēto eksāmenu rezultāti, "un tas mūs absolūti neapmierina". "Eksāmenu rezultāti tiek izteikti procentos, bet, vērtējot ballēs, tad pirmā sekmīgā atzīme desmit ballu sistēmā ir četri. Gribam, lai vidusskolai visos centralizētajos eksāmenos vidējais iegūtais vērtējums būtu vismaz 40%. (..) Neredzu īpašas grūtības šādu rezultātu sasniegt tām skolām, kur šobrīd vidējie vērtējumi ir robežās no 30 un 40%, bet mums ir skolas, kur vidējie rezultāti ir zemāki par 20%. Tās nav tiesīgas saukties par vidusskolām."

"Valsts apņemas maksāt tikai par kvalitatīvu izglītību. Ja kvalitātes nebūs, finansējums no valsts puses apsīks," paziņojis Šadurskis. "Ja skola trīs gadus nevar sasniegt minētos kvalitātes rādītājus, tad pašvaldībai ir vairākas iespējas: vai nu naudu skolotāju algām atrast pašām, vidusskolu reorganizēt par pamatskolu, vai celt izglītības kvalitāti konkrētajā mācību iestādē, lai iegūtu valsts atbalstu."

"Turklāt skolēnu skaitam nav principiālas nozīmes. Prioritāte ir kvalitāte. Ja tā atbilst normai, mēs kvantitāti vispār neskatāmies," apgalvojis politiķis. "Ja nav kvalitātes, tad mēs gan vērtēsim skolēnu skaitu. Ja skolai būs slikti kvalitātes rādītāji un nepietiekams skaits skolēnu, pirmajā gadā tā saņems brīdinājumu, bet otrajā (ja nekas neuzlabojas) - paliks bez valsts finansējuma. Ja skola nesasniedz kvalitātes rādītājus, bet skolēnu būs daudz, pirmajā gadā brīdinājums, otrajā gadā finansējuma samazinājums no valsts par 50%, trešajā - pazaudēts valsts atbalsts pilnībā."

Savukārt taujāts, kas gaida skolotājus atalgojuma jomā, Šadurskis stāstījis, ka ir izveidota ekspertu grupa, kas izvērtēs finanšu resursu pieejamību - "kur mēs varam iegūt naudu, lai 2019.gada septembrī pedagogiem darba samaksa būtu 750 eiro".

Uz augšu