Atklāts tēlniecības darbs "Divi Raiņi"

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

11. septembrī, Raiņa 153. dzimšanas dienā, plkst. 15.00 pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas fonds “Mākslai vajag telpu”, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, atklāja Aigara Bikšes skulptūru “Divi Raiņi”, kas simboliski ietver ideju par latviešu lielumu, attīstību laikā un telpā un interesi par apkārt notiekošo.

Atklāšanas svētkos piedalījās un uzrunu teica Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis, mākslas mecenāts un fonda “Mākslai vajag telpu” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, Guntis Rāvis, kas arī ir mākslas mecenāts un viens no projekta atbalstītājiem, kā arī pats mākslinieks Aigars Bikše.

Prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā teica: ”Man ir patiess prieks šodien būt šeit.  Dažas dienas iepriekš kādā sarunā sanāca saņemt gandrīz vai pārmetumus, ka Rainim ir vismaz jau četri pieminekļi, kādēļ vajadzētu vēl divus? Es gribētu atbildēt – Raiņa nekad nebūs par daudz, jo Rainis ir latviešu tautas neapšaubāms ģēnijs. Šis piemineklis atrodas starp diviem būtiskiem simboliem – starp latviešu likteņupi Daugavu un Latvijas Nacionālo bibliotēku. [..] Manuprāt, šodien stāvot šeit, gribu pieminēt, ka Rainis bija starptautiski pazīstama personība, taču, arī esot pasaules cilvēkam, Rainis saglabāja savu mīlestību pret saknēm, auklēja domu par brīvību un sirdī vienmēr paturēja mīlestību pret mājām – dzimteni. Rainim bija arī zināšanas, un zināšanas ir tās, kas cilvēkam palīdz augt un attīstīties. [..] Tādēļ ceru, ka mēs ikviens atradīsim laiku apsēsties uz šī soliņa starp diviem Raiņiem un samērot sevi ar ģēniju, kas dega par savu dzimteni un cik daudz var izdarīt savai valstij.”

Jānis Zuzāns, kurš, esot gan fonda valdes priekšsēdētājs, gan atbalstījis šīs skulptūras izveidi un uzstādīšanu pie bibliotēkas, sacīja: “Latvijas 100 gadu jubileja ir iespējama, pateicoties tādiem tautas dižgariem kā Rainis, kas veicinājis tautas identitātes stiprināšanu, savā daiļradē pievēršoties tādām tēmām kā tauta un tās pašapziņa, kultūras un mākslas nozīme, kā arī vērtības, uz kurām balstās latviešu cilvēka izpratne par sevi un savu piederību tautai. Katrā laikmetā ir nepieciešamas jauni identitātes stiprināšanas līdzekļi, un tādēļ fonds „Mākslai vajag telpu” šo augstvērtīgo Aigara Bikšes tēlniecības darbu novieto pie Gaismas pils, kas ir viena no 21. gadsimtā radītajām liecībām, kam ilgi bijām brieduši, cerot, ka pēc laika aiz šī tilta (domāts Akmens tilts), Kaļķu ielā 1 taps XX gs. otrās puses mākslas muzejs. Tas ir nākamais solis, kas mums jāsper. Bet kamēr šis ceļš vēl ejams, šis mākslas darbs rod vietu pilsētvidē, bagātinot tās krāsainību un dažādību un laužot vēl aizvien pastāvošus uzskatus, ka mākslai vieta tikai muzejos un izstāžu zālēs. Tieši pretēji – fonds „Mākslai vajag telpu” iestājas par mākslas jaunradi un tās pieejamību plašai sabiedrībai, ticot, ka mākslas objektu integrēšana publiskajā telpā kalpo ne tikai kā laikmeta nospiedums, bet tie arī atdzīvina pilsētas urbāno vidi, vienlaicīgi veidojot atsauces uz mūsu kultūras mantojumu, kas nolasāms un interpretējams ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Guntis Rāvis, arī projekta atbalstītājs, savā uzrunā teica: “Ir grūti iedomāties pasauli bez izcilas mākslas vai literatūras. Rainis bija viens no Latvijas literatūras dārgakmeņiem, kas sniedza ievērojamu ieguldījumu arī valsts attīstībā. Tāpēc esmu patiesi pagodināts atbalstīt Aigara Bikšes tēlniecības darbu "Divi Raiņi". Ceru, ka Raiņa ieguldījums kalpos par iedvesmas avotu arī turpmākām pārmaiņām sabiedrībā.” 

Mākslinieks, skulptūras veidotājs Aigars Bikše, kas noslēdza arī oficiālās uzrunas, sacīja: “Rainis nav tikai Latvijai nozīmīgs literāts, domātājs un politiskais darbinieks - viņš ir latviešu cilvēka vieduma un pašizaugsmes simbols. Ideja par izaugsmi zināšanās un iekšējā gudrībā ir iekodēta arī nacionālās bibliotēkas ēkas apjomā, no apakšas uz augšu, no plašā uz koncentrēto. Vienlaikus paša Raiņa kā domātāja ideju dzīvotspēja nākošajās paaudzēs manuprāt ir atkarīga no brīvības telpas, caur kuru jaunie lasītāji sastapsies ar Raiņa darbiem. Skulptūra “Divi Raiņi” komunicē ar šo brīvību izvēlēties un mudinājumu citu atstātajos priekšstatos atrast savu Raini.”

Pēc uzrunām sekoja Perpetuum Ritmico priekšnesums un laikmetīgās dejas dejotāju priekšnesums Lienes Stepenas horeogrāfijā.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu