Florensa, kura tuvojas ASV dienvidaustrumu piekrastei, šobrīd ir 4. kategorijas vētra, kas pieņemas spēkā, un tiek prognozēts, ka, nonākot piekrastē, tā jau būs pārtapusi par 5. kategorijas vētru, turklāt vienu no spēcīgākajām un tādējādi arī postošākajām pēdējo 30 gadu laikā. Lai labāk saprastu, kas draud piekrastes iedzīvotājiem, esam apkopojuši 10 postošākās Atlantijas okeāna viesuļvētras.
"Pat izturīgākās celtnes, no kurām vairākums bija mūra ēkas, padevās šaušalīgajam vējam un tika nopostītas līdz pamatiem. Vējš izpostīja arī fortus un izkustināja no vietas daudzus lielgabalus, ko uznesa vairākus simtus jardu augstāk nogāzē... bojā gājuši vairāk nekā 6000 iedzīvotāju, un visi salinieki ir dziļā izmisumā."
Tā 1780. gada 10. decembrī vēstulē sievai raksta Barbadosas iedzīvotājs sers Džordžs Rodnijs. Šaušalīgo vēju uz šo un citām Karību salām toreiz bija atnesusi 1780. gada Lielā viesuļvētra, kura joprojām tiek uzskatīta par visu laiku postošāko vētru - bojāgājušo skaits toreiz sasniedza 22 tūkstošus cilvēku.
Spriežot pēc aculiecinieku rakstītā, Lielā viesuļvētra pēc mūsdienu klasifikācijas būtu raksturojama kā 5. kategorijas vētra. Šī klasifikācija jeb Safira-Simsona viesuļvētru skala tika ieviesta 1973. gadā. Tā tiek lietota, lai raksturotu Atlantijas okeāna viesuļvētras (citos reģionos ir citas klasifikācijas sistēmas). Galvenie rādītāji šai skalā ir vēja ātrums, jūras līmeņa paaugstināšanās un nodarītie postījumi.
1. kategorija
Vēja ātrums 119 - 153 km/h; ūdens līmenis + 1,2-1,5 m.
Postījumi: nelieli plūdi
2.kategorija
Vēja ātrums 154 - 177 km/h; ūdens līmenis + 1,8-2,4 m
Postījumi: bojāti jumti, nolauzti koki
3. kategorija
Vēja ātrums 178 - 208 km/h; ūdens līmenis + 2,7-3,7 m
Postījumi: nopietni bojātas ēkas, stipri plūdi
4. kategorija
Vēja ātrums 209 - 251 km/h; ūdens līmenis + 4-5,5 m
Postījumi: norauti jumti, sagrautas ēkas
5. kategorija
Vēja ātrums virs 252 km/h; ūdens līmenis virs +5,5 m
Atlantijas okeānā viesuļvētru sezona parasti ilgst no augusta vidus līdz oktobra beigām. Pēc nosacīta klusuma perioda kopš 2005. gada, kad plosījās Vilma, pagājušais gads atnesa vismaz piecas viesuļvētras, no kurām divas bija 4. un 5. kategorijas. Taču vēsture glabā ziņas par neskaitāmām postošām un traģiskām viesuļvētrām Ziemeļ- un Centrālamerikas Atlantijas piekrastē. Esam apkopojuši 10 traģiskākās.
10. Hārvijs
2017. gada augusta beigas
Vissmagāk skartās vietas - ASV Teksasas štata piekraste
Pirmā spēcīgā viesuļvētra, kas skāra ASV piekrasti kopš postošās 2005. gada viesuļvētras Vilma. Sasniedzot Teksasu, Hārvijs bija kļuvis par 4. kategorijas viesuļvētru, kuras vēja ātrums sasniedza 215 km/h (60 m/s). Vējš nodarīja ievērojamus postījumus piekrastes pilsētās Galvestonā un Korpuskristi, taču vissmagāk cieta štata galvaspilsēta (un piektā lielākā ASV pilsēta) Hjūstona, pār kuru četru dienu laikā nolija vesela gada nokrišņu daudzums - 127cm, izraisot milzu plūdus.
9. Sendija
2012. gada oktobris
Skartās vietas: Jamaika, Kuba, Haiti, Ņūdžersijas piekraste, Ņujorka
Kā 4. kategorijas viesuļvētra Sendija nodarīja ievērojamus postījumus Karību salās un turpināja virzību ziemeļrietumu virzienā, pa ceļam zaudējot spēku. Taču tā bija pietiekami spēcīga, lai izraisītu plūdus Džersijas piekrastē un Ņujorkā, kur dažos pilsētas rajonos ūdens līmenis paaugstinājās par 4 metriem. Viss apgabals palika bez elektroapgādes, savukārt plūdos tika nopostīta daļa Steitenailendas un Kvīnsas piekraste.
Kopumā ziemeļrietumu piekrastē tika nopostīti 650 tūkstoši ēku un nodarīti zaudējumi 65 miljardu dolāru apjomā. ASV viesuļvētra prasīja 117 cilvēku dzīvības, Karību reģionā bija 69 bojāgājušie.
8. Marija
2017. septembra vidus
Skartās vietas: Dominikas un Gvadalupes salas, Puertoriko un ASV Virdžīnu salas
2017. gada viesuļvētru sezonas otrā 5. kategorijas viesuļvētra, kas plosījās tika divas nedēļas pēc postošās Irmas. Sasniedzot Dominikas salu, tās vēja ātrums bija 281 km/h (78 m/s). Puertoriko viesuļvētra cita starpā nogāza arī elektrības stabus, tādējādi atstājot bez elektrības 90% salas iedzīvotāju.
Sākotnēji oficiālais Marijas upuru skaits bija 146, tomēr šā gada augusta beigās Puertoriko valdība atzina, ka patiesībā viesuļvētra šai salā vien prasījusi 2975 cilvēku dzīvības. Nodarītie zaudējumi - 1,31 miljards dolāru Dominikai un vairāk nekā 90 miljardi Puertoriko, kura vēl joprojām nav atkopusies no šīs dabas katastrofas.
7. Kamilla
1969. gada augusts
Skartās vietas: Kuba, Kaimanu salas, Meksikas līča piekraste, ASV Misisipi un Virdžīnijas štats
Kaut arī Kamilla bija vien 3. kategorijas viesuļvētra, turklāt, sasniedzot ASV piekrasti, bija zaudējusi daļu spēka, tomēr tās atnestais lietus (51 cm) izraisīja plūdus, nogruvumus un dubļu lavīnas. Nodarītie zaudējumi ASV - vairāk nekā 1,4 miljardi dolāru. Bojāgājušo skaits - 256 cilvēki.
Kamilla bija pirmā viesuļvētra, kura tika prognozēta un kuras virzībai sekoja meteorologi. Pēc Kamillas tika ieviesta t.s. Safira-Simsona viesuļvētru skala, saskaņā ar kuru viesuļvētras iedala piecās kategorijās.
6. Džilberts
1988. gada septembris
Skartās vietas: Jamaika, Kaimanu salas, Meksika, ASV Teksasas štats
Džilberts ir izmēra ziņā lielākā līdz šim reģistrētā viesuļvētra - tās diametrs bija 926 km, turklāt tā bija arī 5. kategorijas viesuļvētra. Džilberts gandrīz pilnībā pārklāja visu Jamaikas teritoriju, nopostot aptuveni 80% no salas ēkām. Tā turpināja savu virzību uz Meksiku un tālāk uz Teksasu, pa ceļam zaudējot spēku un beigās pārvēršoties vairākos tornado virpuļos. Kopā vētra prasīja 318 dzīvības, tai skaitā plūdos Meksikā bija 200 bojāgājušie, savukārt 28 cilvēki zaudēja dzīvību, kad viļņi uztrieca Kubas kravas kuģi virsū nelielam zvejas kuterim. Džilberta nodarīto zaudējumu apjoms tiek lēsts aptuveni 5,5 miljardu dolāru apmērā.
5. 1935. gada Floridakīzas viesuļvētra
1935. gada septembra sākums
Skartās vietas - Floridakīzas salas
5. kategorijas viesuļvētra, kura notika laikos, kad vētrām vēl netika doti cilvēku vārdi. Tā brāzās pāri Floridakīzas salu virtenei, nesot sev līdzi vēju ar ātrumu 320 km/h (89 m/s) un iespaidīgas lietusgāzes. Viesuļvētra prasīja 400 cilvēku dzīvības, vairāk nekā puse no tiem bija 1. pasaules kara veterāni, kuri būvēja autostrādi no Kīvestas uz Kīlargo. Lielais bojāgājušo skaits izskaidrojams ar to, ka tolaik vēl nepastāvēja nekāda viesuļvētru brīdināšanas sistēma. Liela daļa upuru bija pacietīgi gaidījuši evakuācijas vilcienu, kas tā arī neieradās - spēcīgais vējš to bija nogāzis no sliedēm. Nodarīto zaudējumu apjoms - 6 miljoni dolāru.
4. Katrīna
2005. gada augusta beigas
Skartās vietas: Meksikas līča piekraste, Ņūorleāna
Viesuļvētra, kas nodarījusi vislielākos materiālos zaudējumus - aptuveni 161 miljarda dolāru apjomā.
Tuvojoties Ņūorleānai, tā šķita jau zaudējusi spēku, taču virs Meksikas līča siltā ūdens Katrīna piepeši kļuva par 5. kategorijas vētru. Ņūorleānā tika izsludināta obligāta evakuācija, taču daļa iedzīvotāju nevēlējās atstāt savas mājas, bet daļa vienkārši netika ārā no pilsētas.
Ūdens līmeņa celšanās sagrāva un pārplūdināja Ņūorleānas aizsargdambju sistēmu, tā rezultātā applūda 80% pilsētas teritorijas. Dzīvību zaudēja 1833 cilvēki, teju puse no tiem - noslīkstot. Evakuācijas rezultātā no Ņūorleānas aizbrauca aptuveni 400 000 cilvēku. Liela daļa no viņiem pilsētā vairs neatgriezās.
3. 1900.gada Galvestonas viesuļvētra
1900. gada septembris
Skartās vietas: Teksasas piekraste, Oklahomas un Kanzasas štats
Tiek uzskatīta par vistraģiskāko ASV vēsturē, jo upuru skaits tiek lēsts starp 6 un 12 tūkstošiem. Visvairāk bojāgājušo bija Teksasā, kur vētra ieradās negaidīti, jo pirms tam bija pārvietojusies citā virzienā. Galvestonas iedzīvotājiem atlika vien trīs dienas, lai tai sagatavotos. Vētra izraisīja ūdens līmeņa celšanos par 6 metriem, un tas radīja plūdus arī iekšzemē. Kopumā tika nopostītas 3600 ēkas, un zaudējumu apjoms tiek lēsts aptuveni 30 miljonu dolāru apmērā.
2. Mičs
1998. gada oktobris
Skartās vietas: Hondurasa un Nikaragva
Mičs pārvietojās lēni un, nonācis virs Hondurasas, apstājās pavisam. Divu dienu laikā ik stundu nokrišņu daudzums bija aptuveni 10 cm, kas izraisīja milzu plūdus un dubļu lavīnas. Tika nopostīta Hondurasas infrastruktūra un lauksaimniecības platības. Zaudējumi tiek lēsti aptuveni 6 miljardu dolāru apjomā. Bojāgājušo skaits - vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, no kuriem 2000 aizgāja bojā vienā dubļu lavīnā Nikaragvā.
1780. gada Lielā viesuļvētra
1780. gada oktobris
Skartās vietas: Karību jūra, Barbadosas, Martinikas un Senlusias sala
Nav saglabājušās rakstītas liecības par šīs vētras pārvietošanos un spēku, taču aculiecinieku ziņotais, ka tā rāvusi no kokiem mizu un pārvietojusi lielgabalus, ļauj secināt, ka vēja ātrums varētu būt sasniedzis pat 320 km/h (89 m/s). Bojāgājušo skaits tiek lēsts ap 22 tūkstošiem cilvēku, kas padara šo viesuļvētru par vistraģiskāko no visām. Vētra savā ziņā sekmēja amerikāņu panākumus Neatkarības karā, jo tā nogremdēja daļu britu flotes, kuras kuģi tobrīd atradās Karību reģionā.
