Polijas medijos izskanējušas bažas, ka noklausīšanās skandālā, kas 2014.gadā satricināja valsts politiskās aprindas, varētu būt iesaistīta Krievija. Atklātībā nonākusi informācija, ka uzņēmējs, kurš organizēja vērienīgo Polijas politiķu sarunu noklausīšanos, bija parādā desmitiem miljonus dolāru Krievijas kurināmā uzņēmumam, ziņo "The Guardian".
Poļu uzņēmējs Mareks Falenta 2016.gadā tika notiesāts par noklausīšanās operācijas organizēšanu. Tās ietvaros tika ierakstītas augsta ranga politiķu un amatpersonu sarunas divos Varšavas restorānos - kopumā 80 tikšanās, kas kopā sastāda ierakstus 700 stundu garumā.
Ierakstītas tika toreizējo iekšlietu, finanšu, ārlietu un transporta ministru sarunas. Viņi visi pārstāvēja Polijas proeiropeisko "Pilsoņu platformu". Tāpat noklausītas tika nacionālās bankas un valsts iestāžu, tai skaitā korupcijas apkarošanas biroja, vadītāju tikšanās.
Līdz ar Falentu tika notiesāti arī divi viesmīļi, kas bija iesaistīti operācijā.
Politiķu sarunu noklausīšanās skandāls
Sarunu fragmenti 2014.gada jūnijā tika publicēti Polijas nedēļas izdevumā "Wprost", izraisot lielu skandālu. Tajos atklājās, ka toreizējais ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis Polijas sadarbību aizsardzības jomā ar ASV privātā sarunā nosaucis par "bezvērtīgu", bet nacionālās bankas vadītājs sarunā ar iekšlietu ministru šķietami ierosinājis atlaist finanšu ministru, apmaiņā piedāvājot bankas atbalstu valdības iecerēm.
Ziņas par Falentas iespaidīgajiem parādiem sējušas aizdomas, ka Krievija, iespējams, bijusi iesaistīta skandālā, kas lielā mērā noveda pie vēlētāju atbalsta krituma "Pilsoņu platformai", pēc kura pie varas nāca konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS).
Aizdomas par Krievijas iejaukšanos
"2014.gadā mēs nezinājām, cik lielā mērā Krievija gatava iejaukties citu valstu vēlēšanās - ASV, "Brexit", Katalonijā, Vācijā," norāda Polijas parlamenta deputāte no "Pilsoņu platformas" Joanna Kluzika-Rostkovska. "Bet tagad, kad zinām, kas šajās valstīs notika, mums nepieciešams pilnīgs skaidrojums par to, kas notika Polijā."
Kad skandāls sākās, daudziem radās jautājums, kā Falenta un divi viesmīļi varēja realizēt tik vērienīgu un ilglaicīgu operāciju bez palīdzības no ārpuses.
Lielākā daļa ierakstu tika veikti privātā ēdamzālē 2012.gadā atklātajā restorānā "Sowa i Przyjaciele". 2016.gadā izskanēja, ka restorāna dibinātāji ir saistīti ar Robertu Šustovski - poļu nekustamo īpašumu biznesmeni, kurš kādreiz dzīvojis Krievijā. Kad šī informācija nonāca atklātībā, Šustovskis strādāja Gambijas vēstniecībā Krievijā.
Šustovska bijusī biznesa partnere Eva Domžala laikrakstam "The Guardian" pastāstīja, ka Šustovskis vairākus desmitus gadu darbojies uzņēmumos, kas saistīti ar Krievijas oligarhu Andreju Skoču, kurš pašlaik ir Krievijas parlamenta deputāts. Skočs aprīlī tika iekļauts ASV sankciju sarakstā par "ilglaicīgām saitēm ar Krievijas organizētās noziedzības grupējumiem, tai skaitā viena šāda veidojuma vadīšanu".
Falentas parāds - 20 miljoni dolāru
Polijas medijs "Polityka" pagājušonedēļ ziņoja, ka 2013.gada beigās vai 2014.gada sākumā Falenta devās uz Krievijas pilsētu Kemerovu, lai tiktos ar uzņēmuma "Kuzbasskaja Topļivnaja" pārstāvjiem. Saskaņā ar medija rīcībā esošo informāciju, darījums esot beidzies ar to, ka Falenta palicis uzņēmumam parādā 20 miljonus ASV dolāru (17,2 miljonus eiro). Tikšanos organizēja Šustovskis, izdevumam norādījis informācijas avots Polijas izlūkdienestos.
Ziņu portālā "Onet" publicētā paziņojumā Šustovskis noliedz sadarbību ar Falentu. Taču viņš nenoliedza kontaktu uzturēšanu ar notiesāto biznesmeni.
"Tolaik bija daudz acīmredzamu saistību ar Krieviju," izdevumam norādīja bijušais izlūkošanas darbinieks, kurš skandāla laikā ieņēma augstu amatu. "Taču tos pienācīgi neizmeklēja. Polijas izlūkdienesti diemžēl ir ļoti politizēti, un jau 2014.gadā daudzas augstākās amatpersonas zināja, no kuras puses pūš vējš. Tas vienkārši nebija un joprojām nav neviena interesēs - rakt, vai jaunā administrācija tika ievēlēta ar Krievijas palīdzību."
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)