Polija sola atbalstīt Ungāriju strīdā ar ES; Lietuva sola veicināt dialogu

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans

Polija atbalstīs Ungāriju strīdā ar Eiropas Savienību (ES), savukārt Lietuva vēlas veicināt dialogu starp Budapeštu un Briseli, ceturtdien, tiekoties Viļņā, paziņojuši Polijas un Lietuvas ārlietu ministri.

Preses konferencē pēc tikšanās Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs sacīja, ka Polija atbalstīs Ungāriju strīdā ar ES un izmantos veto tiesības, ja tiks lemts par sankcijām pret Budapeštu par ES pamatvērtību un likuma varas apdraudēšanu.

Ja tas izvērstos diskusijā Eiropadomē, mēs būtu pret to. Mēs izmantosim veto tiesības, ja tiks lemts par sankcijām," preses konferencē sacīja Čaputovičs. "Uzskatu, ka ES mēģina izdarīt spiedienu uz mūsu reģiona valstīm, un šai gadījumā mums jābūt solidāriem."

Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs norādīja, ka Viļņa centīsies veicināt Budapeštas un Briseles dialogu, jo sankcijas pret Ungāriju nepalīdzētu tuvināt Budapeštas un Briseles nostājas.

"Mēs esam par dialogu, nevis ultimātiem," viņš uzsvēra, tomēr neizpauda kā Lietuva balsotu, ja jautājums par sankcijām pret Ungāriju tiktu izskatīts Eiropadomē.

"Par to, kas notiks nākotnē, arī lemsim nākotnē," piebilda Lietuvas ārlietu ministrs.

Viņš arī teica, ka Lietuva neatbalstīs sankcijas pret Poliju, ja par to lemtu dalībvalstis.

Jau ziņots, ka Eiropas Parlaments (EP) trešdien atbalstīja sankciju procedūras ierosināšanu pret Ungāriju par ES pamatvērtību un likuma varas apdraudēšanu. EP deputāti aicināja dalībvalstis uzsākt Līguma par Eiropas Savienību 7.panta 1.punktā paredzēto procedūru. Teorētiski 7.panta piemērošana var novest pie attiecīgās dalībvalsts balsstiesību apturēšanas Eiropadomē.

EP deputāti norādījuši, ka šis ir procedūras preventīvais posms, kas paredz dialogu ar attiecīgo valsti, un tā mērķis ir "novērst iespējamas sankcijas".

EP bažas attiecas uz vairākiem jautājumiem, tajā skaitā konstitucionālās sistēmas un vēlēšanu sistēmas darbība, tiesu un citu iestāžu neatkarība un tiesnešu tiesības, korupcija un interešu konflikti, privātuma un datu aizsardzība, vārda brīvība, akadēmiskā brīvība, reliģijas brīvība, biedrošanās brīvība, tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, pie minoritātēm piederošu personu, tostarp romu un ebreju tiesības, migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu pamattiesības, kā arī ekonomiskās un sociālās tiesības.

Pagājušā gada decembrī 7.pants pēc Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvas tika piemērots Polijai, taču līdz šim Briselei izdevies panākt visai mazu piekāpšanos no Varšavas puses. Šis pants Polijai tika piemērots par tiesu sistēmas reformām, kuras, kā apgalvo Brisele un Polijas opozīcija, grauj likuma varu.

Gan Ungārijas, gan Polijas gadījumā balsstiesību apturēšana ir visai mazticama, jo tam nepieciešams visu pārējo dalībvalstu vienprātīgs atbalsts.

Uz augšu