Brīdinājums!

Šo lapu nedrīkst atvērt, ja Tev vēl nav 18 gadu.

Man jau ir 18 Man vēl nav 18

Septiņas baisākās viduslaiku spīdzināšanas ierīces

FOTO: Mary Evans / Library of Congress

Piedāvājam ielūkoties viduslaiku spīdzināšanas pasaulē. Astoņas baisākās viduslaiku spīdzināšanas ierīces – no galvas spiedēja līdz krūšu plēsējam.

Zāģis

Pirms zāģis kļuva par noderīgu rīku koka un citu cietu materiālu sadalīšanā, tas tika plaši izmantots cilvēku spīdzināšanā un nāvessodu izpildē. Upuris parasti tika pakarināts kājām gaisā, lai asinis saplūstu tam galvā, un bendes ar milzīgu zāģi lēnām to zāģēja uz pusēm, sākot no kājstarpes.

Tā kā asinis līdz pat beigām palika upura galvā, tas bieži vien bija pie pilnas apziņas, līdz zāģis nesasniedza ķermeņa viduci.

FOTO: Wikimedia Commons

Krūšu plēsējs

Tās sievietes, kuras tika apsūdzētas laulības pārkāpšanā, aborta veikšanā vai citā ar tikumību saistītā noziegumā, tika pakļautas spīdzināšanas ierīcei – krūšu plēsējam jeb zirneklim. Kā jau tā nosaukums liecina, ar spīlēm līdzīgo ierīci bija iespējams noraut noziedzniecei krūtis. Spīles tika uzkarsētas un uzreiz pēc tam liktas lietā.

FOTO: Wikimedia Commons

Stiepējs

Iespējams, vislabāk zināmā viduslaiku spīdzināšanas ierīce. Stiepējs sastāvēja no koka platformas, kurai abos galos bija pierīkoti koka ruļļi. Upura rokas un kājas ar virvēm tika piesietas pie šiem ruļļiem, kas vēlāk tika griezti, izstiepjot upura ķermeni krietni vien garāku, nekā tam vajadzētu būt...

FOTO: Wikimedia Commons

Ceļu dalītājs

Šī baisā ierīce tika lielākoties izmantota Spānijas inkvizīcijas laikā, un tā bija paredzēta, lai pāršķeltu upura ceļus. Tā bija izgatavota no diviem ar asām metāla radzēm aprīkotiem koka klučiem, kurus ar vītņu palīdzību varēja tuvināt vai attālināt vienu no otra. Tā vidū tika ievietota upura kāja tieši virs ceļa, tādā veidā lēni un sāpīgi to saplēšot. Bieži šī ierīce tika lietota arī citām ķermeņa daļām.

FOTO: Public Domain

Galvas spiedējs

Tāpat kā krūšu plēsējs un ceļu dalītājs, arī galvas spiedējs burtiski attaisnoja savu nosaukumu – tas saspieda galvas. Upura zods tika atbalstīts pret ierīces apakšējo malu, bet augšējā ar vītnes palīdzību spieda pakausi. Rezultāti mēs visi varam iedomāties – smadzenes noteikti izsprāga pa acīm, žoklis tika saplacināts un zobi – sadragāti.

FOTO: Public Domain

Koka zirgs

Koka zirgs, koka ponijs jeb spāņu ēzelis – tie visi ir nosaukumi ārkārtīgi sāpīgai spīdzināšanas ierīcei, ko plaši lietoja viduslaikos un Amerikas koloniālajā periodā. Pastāv trīs šīs ierīces varianti, tomēr princips bija viens un tas pats. Koka ierīce ir garena trīsstūra formā, kura augšmala parasti ir noasināta. Upurim uz šīs ierīces bija ar visu ķermeņa svaru jāuzsēžas jāšus, bet pēc tam, lai upuris nenokristu, tam pie potītēm tika piesieti papildu atsvari.

Šķiet, nav jāstāsta šā procesa sekas. Bieži vien upuri pat tika pāršķelti pilnībā uz pusēm

FOTO: Wikimedia Commons

Jūdas šūpulis

Jūdas šūpulis bija līdzīgs koka zirgam, tikai tā forma bija piramīdveida, uz kuras upuris lēnām tika burtiski uzsēdināts ar virvju palīdzību. Šī ierīce lēnām saplēsa upura pakaļgalu. Lai arī parasti tā tika lietota Spānijas inkvizīcijas laikā, tomēr pastāv pierādījumi, ka tā pastāvēja arī pirms tam – kā daļa no karnevālu izklaides elementiem...

FOTO: Wikimedia Commons

Uz augšu