Leģenda par vēsturē vienīgo sievieti pāvesti varētu būt patiesa

FOTO: Mary Evans Picture Library

Viduslaiku leģenda vēsta, ka pāveste Joanna bija pirmā un vienīgā sieviete, kas ieņēma šo amatu. Tomēr līdz šim tā bija vien leģenda. Tagad, izpētot senas sudraba monētas, zinātnieks pieļauj, ka Joanna patiesi reiz eksistējusi.

Leģendā vēstīts, ka pāvests Jānis, kurš pāvesta troni ieņēma 9. gadsimta vidū, patiesībā bija sieviete – pāveste Joanna. Piemēram, kādā dominikāņu mūka Martina 13. gadsimtā radītā stāstā apgalvots, ka pāveste Joanna baznīcas procesijas laikā laida pasaulē bērnu.

FOTO: Mary Evans Picture Library

Lai arī līdz šim ir daudz diskutēts par to, vai ir eksistējis pāvests Jānis, tomēr tikai nedaudzi pētnieki pievērsušies tā dzimuma jautājumam. Šaubas sakņojas neskaidrībās par pāvestu identitātēm 9. gadsimta vidū. “Piemēram, vecākajā pāvestu biogrāfijā “Liber Pontificalis”, kurā uzskaitīti agrīno viduslaiku pāvesti, trūkst pāvesta Benedikta III,” izdevumam “Live Science” atklāja pētījuma autors Mihaels Habihts (Michael Habicht).

Pāvestes Joannas eksistences pierādījums atrisinātu ne vien reliģisku un vēsturisku mīklu, bet arī būtu izšķirošs diskusijā par sievietes lomu baznīcā.

Habihts ir pārliecināts, ka simboli uz viduslaiku sudraba monētām jeb denāriem pierāda pāvesta Jāņa VIII eksistenci, kā arī to, ka pāvests patiesībā bija sieviete.

FOTO: Michael Habicht

“Sākumā es arī domāju, ka tā ir tikai leģenda, tomēr, kad veicu padziļinātākus pētījumus, manas domas mainījās,” piebilda Habihts.

Uz monētu vienas puses ir franku karaļa attēls, bet uz otras – pāvesta monogramma jeb tā iniciāļi. Uz dažām monētām bija pāvesta Jāņa VIII iniciāļi, bet uz nedaudz senākām monētām monogramma bija ievērojami savādāka. “Uz monētām, kas, iespējams, kaltas pāvesta Jāņa VIII laikā, iniciāļu novietojums un dizains bija citāds nekā agrāk kaltām monētām,” teica Habihts.

Šīs atšķirīgās monētas, iespējams, kaltas cita pāvesta Jāņa laikā, kas varēja būt leģendārā pāveste Joanna. Daži vēstures avoti liecina, ka pāvests Jānis valdīja no 856. līdz 858. gadam.

Habihts savu atklājumu detalizēti izklāstījis nupat publicētajā grāmatā “Päpstin Johanna”.

Uz augšu