EP ziņotāja aicina piešķirt Lietuvai €780 miljonus Ignalinas AES slēgšanai (1)

TVNET/LETA/BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/SCANPIX

Eiropas Parlamenta (EP) galvenā ziņotāja Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas procesa finansēšanas jautājumā Rebeka Harmsa aicinājusi jaunajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā piešķirt Lietuvai visu summu, ko tā prasījusi šim mērķim, - 780 miljonus eiro.

Eiropas Komisija (EK) Ignalinas AES slēgšanai 2021.-2027.gada finanšu perspektīvā iesaka atvēlēt tikai 552 miljonus eiro jeb par 230 miljoniem mazāk, nekā lūgusi Lietuva.

EP Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas deputāte, Vācijas pārstāve Harmsa iesniegusi Eiropas Parlamentam ziņojumu, kurā uzsver, ka

Ignalinas AES slēgšana uzskatāma par unikālu izaicinājumu visas Eiropas kodoldrošībai, ņemot vērā gan reaktoru lielumu, gan sarežģītās tehniskās īpašības.

Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns atzinis, ka Lietuvai tā ir laba ziņa.

"Ļoti liela nozīme ir izpratnei, ka Ignalinas AES slēgšanas projekts ir ne tikai Lietuvas, bet arī visas ES atbildības jautājums, kā arī tam, ka tiek novērtēti mūsu centieni nodrošināt, lai slēgšanas darbi noritētu gludi un efektīvi," viņš norādījis.

Kā uzsver Harmsa, tieši jaunajā daudzgadu budžeta periodā Ignalinas atomelektrostacijā sāksies sarežģītākie darbi - abu reaktoru demontāža.

"Piešķirot EK piedāvātos 552 miljonus eiro, kas nenodrošinātu pietiekamu finansējumu, rodas draudi, ka Ignalinas AES ekspluatācijas izbeigšanas darbi tiktu atlikti vismaz uz četriem gadiem. Tas radītu riskus gan saistībā ar kodoldrošību, gan ar projekta sadārdzināšanos, gan ar piemērotu speciālistu trūkumu īpaši sarežģītajiem reaktoru demontēšanas darbiem ," norāda deputāte.

Viņa arī atzīst par optimālu pašreizējo finansējuma modeli, kas paredz, ka ES finansē 86% projektu vērtības, bet Lietuva pārējo daļu, un aicina to saglabāt nākotnei.

Vienlaikus Harmsas ziņojumā uzsvērts, ka pašreizējā EK piedāvājumā netiek risināts jautājums par kodolatkritumu ilglaicīgu glabāšanu dziļā pazemes glabātavā, pilnībā atstājot to Lietuvas ziņā.

Politiķe uzskata, ka nākotnē Eiropas Savienībai būtu jāiesaistās šādas glabātavas ierīkošanā, jo pašai Lietuvai nav bijis iespēju iekrāt pietiekami daudz finanšu resursu šim mērķim.

EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja par šo ziņojumu balsos novembrī. Lietuva par Ignalinas AES slēgšanas finansējuma nodrošināšanu turpinās aktīvas sarunas ar citām dalībvalstīm.

Vaičūns šovasar ziņu aģentūrai BNS atzina, ka grūti prognozēt, cik ilgi vilksies sarunas par Ignalinas AES slēgšanas finansējumu, bet pieļāva, ka tās varētu turpināties arī pēc nākamgad gaidāmajām EP vēlēšanām.

Pēc viņa teiktā, vajadzīgais finansējums jānodrošina jau pirms reaktoru demontāžas sākuma, jo paredzēts, ka

projektēšana un pati demontāža norisināsies no 2023. līdz 2033.gadam, turklāt karstākais darba laiks būs tieši ES budžeta periodu nomaiņas brīdī.

"Kad reaktoru demontāžas darbi būs uzsākti, tos nevarēs apturēt, tie būs jānoved līdz galam," uzsvēra ministrs.

Līgumā par iestāšanos Eiropas Savienībā Lietuva apņēmās slēgt Ignalinas AES. Izpildot šīs saistības, spēkstacijas pirmais energobloks tika apturēts 2004.gada 31.decembrī un otrais - 2009.gada pēdējā dienā. Spēkstacijas demontāža, kas ir dārgs un sarežģīts process, joprojām turpinās, un šos darbus paredzēts pabeigt līdz 2038.gadam.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu