Starptautiskajā reitingā Baltijas valstis atzītas par līderēm Eiropas Savienībā (ES) cīņā pret Krievijas centieniem iejaukties iekšpolitikā un Krievijas izvērstajām dezinformācijas kampaņām, šāds vērtējums, kā šovakar vēstīja raidījums "LNT Ziņas", atrodams Čehijā bāzētās nevalstiskās organizācijas, politiskās domnīcas "European Values" programmas "Kremlin Watch" izveidotajā reitingā.
Latvija, Lietuva un Igaunija ir reitinga 1.vietā, jo iegūti maksimālie punkti trīs galvenajās grupās - Kremļa radīto draudu apzināšanās politiskā līmenī un valdības izvērstās pretdarbības, pieņemot stratēģiskos dokumentus, politiskos paziņojumus un atvēlot finansējumu dezinformācijas un viltus ziņu apkarošanai.
"Kremlin Watch" analītiķe Veronika Vičova "LNT Ziņām" norādīja, ka Latvijas reitinga noteikšanā ņemta vērā arī valsts sektora sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un privāto sektoru, meklējot kompleksus risinājumus visas sabiedrības līmenī. "Latvijā ir vairākas mediju pratības vecināšanas iniciatīvas, ir spēcināta kibernoziegumu novēršana, arī Latvijas aizsardzības struktūras savās nacionālās drošības prioritātēs iekļauj Kremļa dezinformāciju un ietekmes aktivitātes kā draudu. Latvija dara daudz vairāk nekā valstis, kas cietušas no Krievijas," secina Vičova.
Reitingā 28 ES dalībvalstis sagrupētas četrās daļās. "Pilna apmēra aizsardzība" ir Baltijas valstīs, ar mazāku procentpunktu skaitu seko Zviedrija un Lielbritānija.
Valstis, kas sākušas apzināties Krievijas radītos riskus ir Spānija, Nīderlande, Francija, Rumānija, Vācija, Somija, Čehija, Dānija un Polija.
Pētniekiem lielākās bažas ir par Kipru un Grieķiju, kas nosauktas par Krievijas sabiedrotajiem, bet Ungārija, Austrija, Luksemburga, Malta, Portugāle, Slovēnija un Itālija esot valstis, kas noliedz vai izliekas neredzam Krievijas izvērstās ietekmes operācijas vai arī izplata Krievijai izdevīgu retoriku ar vietējiem aģentiem.
Savukārt Horvātija, Īrija, Bulgārija un Slovākija reitingā ir valstis, kas vilcinās kritizēt svešas varas naidīgo ietekmi uz iekšpolitiskajiem procesiem.
Tikmēr Krievijas dezinformācijas pētnieki tepat Rīgā skaidro, ka uz citu valstu fona Latvija izskatās tik labi tāpēc, ka Krievijas draudus izjuta krietni agrāk nekā visi pārējie.
"Es varbūt nedomāju, ka Latvijā viss ir izdarīts, viss sasniegts, bet tas parāda, ka ļoti ātri Latvija ir apzinājusies problēmu, jo dzīvojam ģeogrāfiskā Krievijas tuvumā. Mēs par propagandu sākām runāt pirms sešiem gadiem, kad vēl nebija notikumi Ukrainā. Kad bija Ukraina, tad pēkšņi pamodās Rietumeiropa," raidījumam norādīja pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" līdzdibinātāja Inga Spriņģe.
Tikmēr Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs pauda viedokli, ka jebkura valsts, ja pat reitings to ieliek pirmajā vietā, nevar būt kaut kādā drošībā un turpmāk būt imūna pret propagandu. "Tas ir milzīgs darbs vēl 10 gadus, darbs ar jauniešiem par kritisko domāšanu, lasītprasmi," viņš uzsvēra.
