Kupols virs Manhetenas un citi brīnumi – Ņujorkas nerealizētās celtnes

FOTO: Caters News Agency/Scanpix

Par Ņujorku mēdz izteikties dažādi, taču tā neapšaubāmi ir viena no pasaules modernās arhitektūras metropolēm. Šeit atrodas gan Lieliskā Getsbija cienīgi debesskrāpji, gan mūsdienu pieprasītāko arhitektu projektētas augstceltnes, turklāt jau tuvākajā nākotnē tiks pabeigts jauns biznesa rajons. Kaut arī Ņujorkā valda neizmērojama arhitektūras dažādība, tomēr ir dažas pat neiedomājamas celtnes, kuras tā arī neieraudzīja dienas gaismu.

Steitena salas mākslas un dizaina institūts

1997. gadā amerikāņu arhitekts Pīters Eismans bija izplānojis radīt jaunu Steitena salas mākslas un dizaina institūta filiāli, kurā visas izstādes būtu veltītas tieši elektronikas kultūrai. Kaut arī 65 miljonu vērtais plāns bija patiesi iespaidīgs, tomēr Ņujorkas pašvaldība nolēma projektu nerealizēt.

FOTO: Caters News Agency/Scanpix

Nacionālais Amerikas indiāņu memoriāls

1908. gadā skulptors Danjels Česters Frenčs un arhitekts Tomass Heitings izstrādāja plānu Amerikas indiāņu memoriāla celtniecībai – šī ēka līdzinātos acteku piramīdai, bet uz tās kupola augšdaļas stāvētu zelta indiāņa statuja. Projekta pasūtītājs bija lielveikalu magnāts Rodmans Vanamakers, kas piekrita apmaksāt projekta celtniecību no savas kabatas, taču 1913. gadā, kad tika zemē tika ielikta piemiņas plāksne celtniecības vietā, Vanamakers atklāja, ka tomēr finansēt būvniecību netaisās. Sākoties Pirmajam pasaules karam, visi plāni pajuka, bet 60. gados no zemes tika izņemta goda plāksne.

FOTO: Caters News Agency/Scanpix

Frenka Gērija Gugenheima muzejs

Frenks Gērijs ir viens no pasaules izcilākajiem arhitektiem, kas ir projektējis tādas ēkas kā Volta Disneja koncertzāli, Gugenheima muzeju Bilbao un mākslas galeriju Toronto. Tā kā Gērijs jau bija projektējis vienu Gugenheima muzeju, kura dizains plūca laurus dažādās arhitektūras balvu pasniegšanās, ne velti viņu piesaistīja līdzīga muzeja veidošanā. Muzeju bija plānots uzbūvēt Ņujorkā, kuru arhitekts Frenks Gērijs aktīvi sāka plānot jau 2000. gadā, tomēr jau 2002. gadā projekts iestrēga, kad tika aprēķinātas muzeja kopējās izmaksas. Tie bija 950 miljoni dolāru, turklāt tobrīd krahu piedzīvoja Gugenheima muzejs Lasvegasā, kas atturēja ņujorkiešus no jauna muzeja būvniecības.

FOTO: Caters News Agency/Scanpix

Arhitektu Džordža Hova un Viljama Leskeisa modernās mākslas muzejs

1930. gados arhitekti Hovs un Leskeiss spekulēja, kāds varētu izskatīties Ņujorkas modernās mākslas muzejs. Viņi izstrādāja vairākas shēmas, kādai ir jābūt ēkai, kas visā tās platumā un augstumā spētu apgaismot katru stāvu, telpu un mākslas darbu. Viņi izplānoja, ka šādai ēkai jāsastāv no horizontāliem blokiem, kas gulst uz viens uz otra kā spēlīte Tornis jeb Dženga. Diemžēl projekts tā arī netika apstiprināts.

FOTO: Caters News Agency/Scanpix

Stikla kupols virs Manhetenas

Šī apokaliptiskā celtne, kas apspēlēta ne vienā vien filmā vai seriālā, savulaik gandrīz tika realizēta. Stikla kupolu virs Manhetenas arhitekts Ričards Bakminsters Fulers plānoja 1960. gadā, un tā mērķis bija temperatūras regulācija populārākajā Ņujorkas rajonā. Pēc arhitekta plāniem, kupolu veidotu biezs ģeodēziskais stikls, kas aptvertu Manhetenu trīs kilometru diametrā. Iemesls, kādēļ Fulers pārdomāja un projektu nerealizēja, bija acīmredzami dārgā kupola attīrīšana no sniega ziemā un augstās īres maksas dzīvokļos kupola iekšienē.

FOTO: Caters News Agency/Scanpix

Ņujorkas diagonāles

Lai Manhetenu izdotos ātrāk apbraukt, 1904. gadā arhitekts Čārlzs Rollinsons Lembs piedāvāja apkārt pilsētai izbūvēt diagonālas avēnijas. Diemžēl šis plāns tā arī neguva pārāk lielu atsaucību un netika realizēts.

FOTO: Caters News Agency/Scanpix

Daktera Rufusa Henrija Gilberta sabiedriskā transporta sistēma

Arī krietni pirms Īlona Maska bija citi asprātīgi arhitekti un inženieri, kas plānoja visai savdabīgus sabiedriskā transporta maršruta risinājumus. Viens no piemēriem ir dakteris Rufuss Henrijs Gilberts, kas 1880. gadā bija izplānojis Ņujorkā būvēt milzu arkas, kuru augšpusē pa milzu pneimatiskajām caurulēm kursētu vilciens. Sākoties Amerikas pilsoņu karam, daktera ģeniālie plāni pajuka.

FOTO: Caters News Agency/Scanpix

Frenka Loida Raita Elisas sala

Slavenais arhitekts Frenks Loids Raits 1958. gadā bija izplānojis unikālu “sapņu pilsētas” prototipu. Raits bija iecerējis uz Ņujorkas salas, kur atrodas imigrācijas muzejs, bet otrpus salai – Brīvības statuja, radīt futūristisku ēku kompleksu ar savu pašvaldību, bet tur jau esošās ēkas nojaukt. Salas apbūves aptuvenās izmaksas būtu bijušas 100 miljardi dolāru, taču plānotājus no projekta realizācijas atturēja tā laika Ņujorkas mēra lēmums – Elisa sala drīkst tikt izmantota tikai muzeja parka un memoriāla vajadzībām.

FOTO: Caters News Agency/Scanpix

Uz augšu