Znotiņa: Deputātu lēmumi atņēmuši Kontroles dienestam centrālo lomu finanšu noziegumu apkarošanā

Viņa uzsvēra, ka finanšu noziegumu apkarošanas jomā svarīgākais jautājums būs "ABLV Bank" pašlikvidācijas process. "Caur šo procesu varēsim saprast patiesos finanšu noziegumu riskus, tas parādīs valsts iestāžu spēju sadarboties, kā strādās Kontroles dienests, kā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Neviens cits pasākums neatstās tik lielu ietekmi, kā tas, vai spēsim novadīt "ABLV Bank" jautājumu atbilstoši starptautiskiem standartiem," sacīja Kontroles dienesta vadītāja.

Znotiņa uzsvēra, ka Kontroles dienestam vajadzētu būt centrālajai lomai finanšu noziegumu apkarošanā, tomēr līdz šim iestādes kapacitāte neesot stiprināta.

"Ja ir spēcīgs Kontroles dienests, tad spēcīga ir arī finanšu sistēma. Un te ir jāmet akmens deputātu lauciņā, jo daudzi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumi nedeva iespēju Kontroles dienestam uzņemties centrālo lomu. Viena otra banka pretdarbojas, bet mums nav juridisku tiesību kā vien vērsties FKTK un lūgt tās palīdzību. Attiecībā uz "ABLV Bank" lietu Kontroles dienests atrodas pasīvā lomā," sacīja Znotiņa un piebilda, ka Kontroles dienests ir apņēmības pilns nodrošināt maksimālu "ABLV Bank" pašlikvidācijas procesa kontroli.

Znotiņa arī uzsvēra, ka gadījumā, ja Latvija gada laikā neuzrādīs progresu finanšu noziegumu apkarošanā, var iestāties smagas sekas, piemēram, samazināsies investīciju apmērs un var tik apgrūtināta banku darbība, proti, pārskaitījumi var kļūt ilgāki un dārgāki. Tāpat cietīs arī politiski nozīmīgas personas.

"Piemēram, Saeimas deputāta bērns, kurš sācis studijas ārvalstīs, šajā valstī nevarēs atvērt bankas kontu. Kopumā arī Latvija kļūs nabadzīgāka un dzīve kļūs dārgāka," uzsvēra Kontroles dienesta vadītāja. Viņa piebilda, ka Kontroles dienests izjūt valdības atbalstu finanšu noziegumu apkarošanas jomā, tomēr mērķiem vajadzētu būt vēl ambiciozākiem un iestādēm to apkarošanā vēl vienotākām.

Kā ziņots, šā gada 26.februārī "ABLV Bank" ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Šāds lēmums tika pieņemts pēc "FinCEN" 13.februārī izplatīta paziņojuma par "ABLV Bank" it kā eksistējošām naudas atmazgāšanas shēmām un kukuļdošanu Latvijas amatpersonām, lai tās "pievērtu acis" uz bankas negodīgajiem darījumiem. Lēmuma par pašlikvidāciju motivācija bija maksimāli aizsargāt klientu un kreditoru intereses.

Iesniegto pieteikumu par pašlikvidāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apstiprināja 12.jūnijā, kas uzskatāms par bankas likvidācijas uzsākšanas dienu. Līdz ar pašlikvidācijas apstiprināšanas dienu savas pilnvaras zaudēja līdzšinējie bankas padomes un valdes locekļi, bet darbu kā lēmējinstitūcija uzsāka bankas Likvidācijas komiteja, kurā darbojas četri FKTK apstiprināti likvidatori - zvērināti advokāti Eva Berlaus un Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, kā arī korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. Likvidatoru atbalstam piesaistīti arī neatkarīgi eksperti un starptautiskā auditorkompānija "Ernst&Young", kuras sastāvā darbojas eksperti vismaz no piecām valstīm.

Šā gada 18.jūnijā likvidējamā "ABLV Bank" publicēja oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par bankas likvidāciju, kas bija sākums trīs mēnešu termiņam kreditoru prasījumu pieteikumu iesniegšanai. Kreditori ir aicināti ne vēlāk kā līdz šā gada 18.septembrim pieteikt savus prasījumus vai sūdzības pret banku.

Pašlikvidācijas procesa mērķis ir apmierināt visu bankas kreditoru prasības un intereses 100% apmērā. Likvidējamās "ABLV Bank" aktīvu apjoms ir pilnīgi pietiekams, lai segtu visus kreditoru prasījumus.