Lielais strādājošo ņemto slimības lapu skaits apdraud ārvalstu investīciju piesaisti pārtikas ražošanas nozarē, trešdien Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju ikmēneša sapulcē atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Viņa teica, saskaņā ar nozares uzņēmumu datiem vidēji 10% strādājošo regulāri slimo, kas pārtikas ražošanas nozarē vēl vairāk saasina darbaspēka trūkuma problēmu un izmaksas, mazinot uzņēmumu konkurētspēju Baltijas līmenī.
Slimības lapas aktīvi izmanto sezonas darbinieki, kas pēdējās darba dienās izņem A slimības lapu. Darbaspēka problēmu saasina arī tas, ka uzņēmējiem viena darbinieka vietā jāuztur 1,5 darbinieki.
Pēc Šures teiktā, iepriekš minētā situācija apdraud ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumos.
Viņa atzina, ka attiecīgo problēmu vēl vairāk saasina tas, ka Latvijā salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm ir vislielākais dienu skaits - deviņas slimošanas dienas, ko apmaksā darba devējs darba nespējas lapas gadījumā.
Šure teica, ka, ņemot vērā lielo slimības lapu skaitu, Latvijā būtu jāpārskata esošais tiesiskais regulējums, kas nosaka, cik daudz un cik ilgi uzņēmējiem ir jāmaksā darbiniekam par viņa slimošanas periodu.
Risinājums minētajā situācijā būtu slimības lapu aprēķināt pēc pēdējo 12 mēnešu vidējās izpeļņas nevis pēdējo sešu mēnešu izpeļņas.
Tāpat vēlams samazināt to dienu skaitu, kuras apmaksā uzņēmēji, aizgūstot Lietuvas pieredzi, kad daļu apmaksā valsts, sacīja Šure. Vēl viens risinājums ir piesaistīt darba nespēju lapu kontroles mehānismu valstij.
Šure teica, ka valstiskā mērogā būtu jādod Veselības inspekcijai plašas pilnvaras par nepamatotu darba nesējas lapu izsniegšanu.
Tāpat vēlams paredzēt e-veselības sistēmā informāciju, kurš ārsts izsniedzis slimības lapu attiecīgajam pacientam, lai varētu pārbaudīt tās pamatotību, ko patlaban neesot iespējams izkontrolēt.
Pēc LPUF padomes priekšsēdētājas teiktā, attiecīgās izmaiņas veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Baltijas mērogā.
LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs Treibergs atzina, ka pārkāpumi ar nepamatotu slimības lapu izsniegšanu ir novērojami un tā ir problēma.
LOSP valdes loceklis Guntis Gūtmanis norādīja, ka darba nespējas lapas cilvēki mēdz izņemt vasaras sezonā un strādāt citā darba vietā nelegāli,
jo, piemēram, būvlaukumā par darbu bez kvalifikācijas maksā 50 eiro dienā, kas ir krietni vairāk nekā cilvēks saņem, strādājot citus kvalificētus darbus.
LOSP pārstāvji sēdē atbalstīja LPUF rosinātos priekšlikumus, lai risinātu attiecīgās problēmas.
LOSP apvieno 59 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
