Saeima otrajā lasījumā atbalsta VDK darbinieku informācijas un aģentūras kartotēku publicēšanu šogad

Par grozījumiem nobalsoja 63 deputāti no visām Saeimas frakcijām, neviens nebalsoja pret un neatturējās. Balsojumā nepiedalījās lielākā daļa no partijas "Saskaņa" deputātiem, kā arī no tās saraksta kandidējošais deputāts Aivars Meija, no Zaļo un zemnieku savienības saraksta kandidējošais deputāts Gunārs Kūtris, no Latvijas Reģionu apvienības saraksta kandidējošais deputāts Arvīds Platpers, deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) un deputāts Andris Siliņš (ZZS).

Parlamentam par šīm izmaiņām vēl būs jālemj trešajā lasījumā, ko paredzēts veikt pirms Saeimas vēlēšanām. Grozījumiem saņemot atbalstu arī galīgajā lasījumā, par grozījumu izsludināšanas jautājumu būs jālemj Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.

Grozījumi paredz publicēt arī VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, kā arī ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēkas. Publicēšanu plānots veikt Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) interneta vietnē.

No 2019. gada 1. maija paredzēts publicēt arī vēl citus VDK dokumentus.

Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centram un LNA būtu nepieciešamas trīs nedēļas aģentu alfabētiskās kartotēkas un statistiskās kartotēkas apmēram 10 000 kartiņu sagatavošana publicēšanai PDF formātā. Šo kartiņu publicēšana paredzēta šogad.

Savukārt dokumentu digitalizēšanai, kas ļaušot veikt arī meklēšanu dokumentos, būšot nepieciešami četri mēneši.

Jautājums par tā dēvēto "čekas maisu" publiskošanu ir aktuāls vairākus gadus. Saskaņā ar 2014. gadā pieņemtajiem likuma grozījumiem tika izveidota zinātnieku komisija ar uzdevumu veikt VDK dokumentu izpēti. Saskaņā ar spēkā esošo likumu pēc zinātniskās izpētes dokumenti būtu publiski pieejami Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

Zinātniskā izpēte bija jāveic līdz 2018. gada 31. maijam. Tomēr pēc šī termiņa tika norādīts, ka zinātniskā komisija nav iesniegusi pilnu ziņojumu par paveikto. Daļa politiķu pauda neizpratni par VDK zinātniskās izpētes komisijas rīcību, prasot pagarināt komisijas darba termiņu un aicināja pēc iespējas ātrāk iesniegt gala ziņojumu.

Arī divi zinātniskās izpētes komisijas locekļi pauda neizpratni par komisijas darba rezultātiem un pieļāva, ka pētnieki "padarīti par bandiniekiem" politiskās spēlēs. Abi atzina, ka skaidru gala ziņojumu un rekomendācijas, ko darīt ar VDK dokumentiem, sabiedrība tā arī nav sagaidījusi, jo, iespējams, komisija Kārļa Kangera vadībā ievērojot subordināciju, ka tai jāatskaitās tikai Latvijas Universitātes (LU) priekšā, LU tālāk jāatskaitās Izglītības un zinātnes ministrijai, un tai tālāk Ministru kabinetam, kas šo ziņojumu virzīs tālāk.

Kangeris 8. jūnijā informēja aģentūru LETA, ka LU iesniedzis galaziņojumu jeb darbības pārskatu par VDK dokumentu publiskošanu. Viņš norādīja, ka 145 lappušu biezajā gala redakcijā kopā ar pielikumiem apkopots viss sākotnēji no VDK izpētes komisijas pieprasītais.

Reaģējot arī uz neskaidrību ar komisijas darba rezultātu, vairāki koalīcijas politiķi Saeimā iesniedza savus grozījumus par VDK dokumentu publicēšanu. Likuma izmaiņu rosinātāji skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai veicinātu Latvijas okupācijas perioda seku pārvarēšanu. Tāpat tās ir saskaņā ar Satversmes ievadā pausto, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.

Savukārt šī priekšlikuma oponenti, iniciatīvas grupa, kuras sastāvā ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas, garīgo konfesiju pārstāvji un bijušie iekšlietu struktūru darbinieki, norādīja, ka VDK atstāto dokumentu krājumam ir tendenciozas atlases un selektīvi izvēlēta kārtojuma raksturs, tāpēc, lai izvairītos no "tendenciozi izraudzītas Latvijas pilsoņu grupas demonizācijas", to saturs būtu jāatstāj drošības dienestu un zinātnieku izpētei.