Ņujorkā dzīvojošais Mets Maneri ir mikrotonālās improvizācijas vijolnieks un altists no Ņujorkas. Viņa tēvs - klarnetists, pianists un saksofonists Džo Maneri (Joe Maneri) - bija leģendārs pedagogs Jaunanglijas konservatorijā Bostonā, un, pateicoties viņa eksperimentiem, apvienojot dodekafoniju un mikrotonālo mūziku ar brīvo improvizāciju, ir uzskatāms par mikrotonālās improvizācijas tēvu. Mets Maneri sāka iegūt atpazīstamību pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, spēlējot vijoli dažādās apvienībās no pankroka grupām līdz improvizācijas ansambļiem. Tam sekojoši viņš pierunāja pie koncertēšanas atgriezties arī savu tēvu, kurš vēlīnā savas dzīves periodā bija muzicēšanu pakārtojis pedagoģijai. Rezultātā tapa vairāki ieraksti, ko raksturo īpaša muzikāla valoda - varētu pat teikt, ka šajā muzikālajā valodā runāja vien Maneri tēvs un dēls, kā arī šai ģimenei pietuvinātu instrumentālistu un Džo Maneri bijušo skolnieku loks.

Pēc tēva nāves Mets Maneri turpināja koncertēt un piedalīties frīdžeza un brīvās improvizācijas ierakstu sesijās, kļūstot par galveno mikrotonālās improvizācijas proponētāju avangarda mūzikas laukā. Ap gadsimtu miju Mets Maneri nomainīja vijoli pret altu, par galveno iemeslu minot alta spēju piedāvāt "cilvēka runai līdzīgu valdzinoši aizsmakušas balss skanējumu". 2005. gadā Mets Maneri tika nominēts Grammy balvai par savu eksperimentu, radikalizējot Mailza Devisa (Miles Davis) aizsākto elektriskā džeza skaņu, proti, ambiciozo albumu "Pentagon". Maneri vairāk kā desmit gadus nebija ierakstījis albumus kā ansambļu līderis - vien kā līdzautors vai sesiju mūziķis - taču 2017. gadā tas mainījās, publicējot ierakstu "Sounding Tears".

Kritiķis Džons Gareliks (John Garelick) rakstījis sekojoši: "Maneri virtuozitāte ir redzama it visā - viņa skaistajā kontrolē pār tembru; nebeidzamās smalkās niansēs, kas, sekojot viena otrai, piepilda viņa mūziku; viņa improvizāciju šķietami kompozicionālajā viengabalainība; tajā, ko mākslinieki dēvētu par viņa "triepieniem": zirneklīgās daudznošu straumītēs, ritmiski piesātinātās dubultnotīs vai strinšķiņāšanā ar roku, smalkās vai krasās dinamikas maiņās."

Maneri improvizācijām ir raksturīga melodisku elementu izmantošana, vedojot spontānas struktūras, taču altista īpašā intonācija un muzikālā domāšana mikrotoņos neļauj šiem melodiskajiem elementiem iemantot melodramatisku dabu. Gluži pretēji - medijs The Village Voice savulaik rakstījis, ka Maneri ar savu spēlēšanas manieri "izrāda visai maz vēlēšanās glāstīt klausītāju dvēseļu stīgas".

Maneri gadu laikā ir uzturējis sadarbību ar populāro norvēģu izdevniecību ECM, kas publicējusi gan viņa plašākai publikai pieejamākos ierakstus - tostarp albumu "Transylvanian Concert" ar pianistu Lučienu Banu (Lucian Ban) - gan salīdzinoši sarežģītākus darbus, piemēram, solo albumu "Trinity" vai kopa ar tēvu ierakstītos albumus "Tales of Rohnlief" un "Blessed". Pats mūziķis nesen sociālajos medijos izteicis izbrīnu, ka viņam palaimējies šos eksperimentālos ierakstus laist klajā populārajā izdevniecībā: "Vēl tagad nespēju noticēt, ka mēs kaut ko tādu publicējām ECM."

RED Trio

"RED Trio" ir, iespējams, prominentākais brīvās improvizācijas ansamblis no Portugāles - valsts, kas pēdējo gadu desmitu laikā kļuvusi par vienu no šīs mūzikas formas epicentriem. Trio sastāvā ir Rodrigu Piņeiru (Rodrigo Pinheiro, klavieres), ansambļa dibinātājs Ernāni Faustinu (Hernani Faustino) un Gabriels Ferandīnī (Gabriel Ferrandini, bungas un perkusija). RED Trio savu priekšnesumu laikā ceļo cauri visdažādākajiem improvizētās mūzikas režīmiem, sākot ar sešdesmitajiem gadiem radniecīgu frīdžeza agresiju un beidzot ar "AMM skolas" cienīgiem vingrinājumiem klusumā un atturībā. Tradicionālais klaviermūzikas trio formāts šajos koncertos tiek apgriezts kājām gaisā, jo spēlētajā mūzikā tiek likts uzsvars uz atteikšanos no instrumentu arhetipiskajām lomām, kā arī nemitīgu iniciatīvu maiņu vai sadursmi, "trio līderi" padarot par nestabilu pozīciju. RED Trio starptautiskajā improvizētās mūzikas scēnā verificējušas sadarbības un kopīgi albumi ar tādām šī žanra autoritātēm kā Džons Bučers (John Butcher), Neits Vūlijs (Nate Wooley) un Aksels Dērners (Axel Doerner). Trio albumus publicējušas tādas izdevniecības kā Clean Feed un NoBusiness. RED Trio ir novatoriskajai mūzikai un audio-vizuālajai mākslai veltītās platformas SHAPE dalībnieki."

2018. gadā "Skaņu mežs" notiek 16. reizi. Centrālie festivāla koncertvakari noritēs 12. un 13. Oktobrī mūzikas namā "Daile", bet tā bezmaksas atklāšanas pasākums - 6. oktobrī mākslas muzejā "Rīgas Birža".

Biļetes uz festivālu iespējams iegādāties Biļešu Servisa kasēs, kā arī www.bilesuserviss.lv. Abonements uz divām festivāla dienām maksā 23 EUR un ir nopērkams tikai iepriekšpārdošanā, savukārt biļešu sākotnējās cenas uz koncertvakariem iepriekšpārdošanā ir šādas: 12. oktobris - 15 EUR, 13. oktobris - 15 EUR.