DAP: Latvijā 36% no visām kūdras ieguves ietekmētajām teritorijām ir degradēti kūdrāji

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Latvijā kopumā ir 18 010 hektāri degradētu kūdrāju, kas ir 36% no visām kūdras ieguves ietekmētajām teritorijām Latvijā, noskaidrots Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekta "LIFE REstore" veiktajā Latvijas degradēto kūdrāju inventarizācijā.

Projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Anda Zālmane pastāstīja, ka projekta veiktajā degradēto kūdrāju inventarizācijā identificēta, analizēta un pētīta daļa no tiem degradētajiem kūdrājiem, kuros notikusi kūdras ieguve. Teritorijas, kur savulaik pārtraukta vai pabeigta kūdras ieguve, bet nav veikta rekultivācija, rada siltumnīcefekta gāzu emisijas, ietekmējot klimatu, nesniedz potenciālos ekonomiskos ieguvumus, nenodrošina bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos. Tāpēc tām jāplāno mērķtiecīga apsaimniekošana, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu.

Lai noskaidrotu degradēto kūdrāju izplatību Latvijā, tajos pastāvošās ekosistēmas, kūdrāju faktisko stāvokli, un sagatavotu ieteikumus degradētu kūdrāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai Latvijā, veikta degradēto kūdrāju inventarizācija, identificējot kūdras ieguves ietekmētās teritorijas Latvijā no 19. gadsimta līdz mūsdienām - kopumā teritorijas 50 179 hektāru platībā visā Latvijā. Noskaidrots, ka 18 010 hektāru jeb 36% kūdrāju uzskatāmi par degradētiem, kuriem nepieciešama mērķtiecīga, ilgtspējīga apsaimniekošana. Tikmēr 15 008 hektāru jeb 30% platībā patlaban notiek kūdras ieguve, pēc kuras īpašnieks lems par teritorijas turpmāku izmantošanu un rekultivācijas veidu.

Savukārt 2380 hektāru jeb 5% ir pašatjaunojušies kūdrāji, kur notikusi purvam raksturīgās veģetācijas dabīga atjaunošanās, kas, kā noskaidrots inventarizācijā, iespējama tikai, ja ir pietiekams ūdens līmenis un palikušā kūdras slāņa biezums kūdrājā. 7110 hektāros jeb 14% kūdrāju ir izveidojušās vai mērķtiecīgi izveidotas ūdenskrātuves, applūdušas teritorijas. Savukārt 6823 hektāros jeb 14% visu kūdrāju ir ieaudzis vai mērķtiecīgi izveidots mežs, 363 hektāros jeb 1% bijušo kūdrāju izveidojušās vai iekoptas pļavas. Tikmēr 266 hektāri jeb 0,5% kādreizējo kūdrāju ir apbūvētas teritorijas, bet 219 hektāri jeb 0,4% kūdrāju aug ogas.

Zālmane pastāstīja, ka degradētie kūdrāji atrodas visā Latvijā. Nav iespējams izdalīt atsevišķas degradētu kūdrāju būtiskas koncentrācijas zonas. Daudz degradētu kūdrāju atrodas Latvijas pierobežas zonās, kā arī lielas šādas teritorijas atrodas Rīgas tuvumā. Šo kūdrāju īpašnieki, galvenokārt, ir valsts un pašvaldības. Kopumā degradēti kūdrāji atrodas 72 Latvijas novados un divās pilsētās - Rīgas un Jūrmalas administratīvajās teritorijās. Degradētā kūdrāja platības katra novada administratīvajā teritorijā var būt atšķirīgas. Mazākās identificētās teritorijas ir apmēram divu hektāru platībā, bet lielākā kūdras ieguves ietekmētā teritorija ir Sedas tīrelis 5100 hektāru platībā.

Projektā noskaidrots, ka Latvijā ir 25 degradēti kūdrāji, kas atrodas dažādu kategoriju īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un vēl 21 degradētais kūdrājs atrodas šādām teritorijām tuvāk par vienu kilometru. Tātad 26 % no degradētajiem kūdrājiem atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai to tuvumā. Šeit kā turpmākas apsaimniekošanas veids būtu plānojama renaturalizācija.

Palikušā kūdras slāņa biezums bijušajos kūdras ieguves laukos ir vidēji no 1,4 līdz 2,5 metriem, bet, piemēram, Ķoniņu purvā Burtnieku novadātas sasniedz pat 7,7 metrus. Tajos degradētajos kūdrājos, kur palikusi kūdra rūpnieciskai ieguvei nepieciešamā apjomā, piemērotākais turpmākas izmantošanas veids pirms to rekultivācijas būtu kūdras ieguve, lai nodrošinātu kūdras resursu racionālu izmantošanu.

Lai identificētu un raksturotu degradētos kūdrājus Latvijā, tika izmantota esošā kartogrāfiskā materiāla, datu bāžu, literatūras un arhīvu analīze, kā arī veiktas ekspertu intervijas. Organizēti arī lauka darbi - apsekotas 78 degradētu kūdrāju teritorijas visā Latvijā 10 463 hektāru platībā, veicot ģeoloģisko un hidroloģisko izpēti. Tāpat veikta degradēto kūdrāju veģetācijas izpēte visos Latvijas reģionos, izvēloties bijušos kūdras ieguves laukus, kur kūdra iegūta ar atšķirīgām metodēm un tās ieguve pārtraukta dažādos laikos - vismaz 40 gadus atpakaļ un pavisam nesen, tika izvēlētas teritorijas ar dažādu atstātās kūdras slāņa dziļumu, mitruma apstākļiem un veģetācijas attīstības pakāpi.

Degradēto kūdrāju inventarizācijas dati būs publiski pieejami datu bāzē - DAP dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" atsevišķā sadaļā, kur tiks iekļauta informācija par kūdras ieguves ietekmēto teritoriju robežām, degradēto kūdrāju robežām, degradēto kūdrāju sadalījumu pa zemes izmantošanas veidiem, kūdras zondējumu un siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumu vietām.

"Lepojamies ar "LIFE REstore" projekta inventarizācijas datu vizualizāciju kā vērtīgu atsevišķu papildinājumu dabas datu pārvaldības sistēmai "Ozols". Projekts šobrīd uzsāk savu noslēguma gadu, un tieši pabeigtā inventarizācija ļaus pilnvērtīgi strādāt pie risinājumiem teritoriju turpmākai izmantošanai pēc kūdras ieguves, sabalansējot bioloģiskās daudzveidības, ekonomikas un klimata aspektus," sacīja projekta vadītāja Ieva Saleniece.

Projektu "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ("LIFE REstore) no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam īstenoja DAP sadarbībā ar biedrību "Baltijas krasti", Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" un Latvijas Kūdras asociāciju ar Eiropas Savienības "LIFE" programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu. Projekta mērķis bija sagatavot rekomendācijas izstrādātu kūdras ieguves lauku ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Optimizācijas modelis ļaus modelēt teritoriju turpmāku izmantošanu pēc kūdras ieguves, sabalansējot bioloģiskās daudzveidības, ekonomiskos un klimata aspektus.

Uz augšu