Viesmīlības nozarei nākamgad varētu piemērot PVN 12% apmērā

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: SCANPIX

Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21% vietā, piektdien preses konferencē paziņoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre norādīja, ka PVN samazināšana viesmīlības nozarei radīs negatīvu fiskālo telpu aptuveni 40 miljonu eiro apmērā, tomēr to varētu kompensēt, nozarē ieviešot darba laika uzskaiti un arī nodrošinot lielākas algas. Viņa piebilda, ka samazināto PVN nevar piemērot jebkurai nozarei, bet gan tikai tādām, kurās ir pārāk liels ēnu ekonomikas īpatsvars.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka Finanšu ministrija (FM) ir gatava nozarei samazināt PVN likmi, ja tā līdz šā gada novembra vidum noslēgs viesmīlības nozares ģenerālvienošanos. Pēc tam minētais priekšlikums tikts iekļauts nākamā gada budžeta paketē. "FM ir jāzina nozares piedāvājums, par cik viesmīlības nozarē plānots palielināt minimālo algu. Pēc 2017.gada datiem, vidējā alga nozarē bija 449 eiro, bet tā ir aprēķināta, ņemot vērā, gan trauku mazgātāju, gan šefpavāru, gan restorānu valdes locekļu atalgojumu," sacīja finanšu ministre.

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pauda pārliecību, ka nozare ģenerālvienošanos parakstīs līdz novembrim, bet līdz tam vēl jāveic detalizēti aprēķini, kā nodrošināt vidējās algas pieaugumu nozarē, ņemot vērā ēdināšanas nozarē pastāvošās atšķirības, piemēram, slimnīcas ēdināšanā nodarbinātajiem un privātajā biznesā.

Viņš uzsvēra, ka PVN samazināšana līdz 12% ir viens no risinājumiem, kā būtiski mazināt ēnu ekonomiku nozarē, jo patlaban ēdināšanas nozares spēlētāji nevar nomaksāt visus nodokļus. Restorānu biedrība ir apņēmības pilna aktīvi uzrunāt tos ēdināšanas uzņēmumus, kuri strādā "pelēkajā zonā". "Mēs zināms šos uzņēmumus. Mēs pie viņiem iesim," piebilda Jenzis.

"PVN samazināšana līdz 12% nebūs ar mērķi nodrošināt viesmīlības uzņēmumiem papildu peļņu, bet gan tas ļaus nozares spēlētājiem palielināt sociālās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas, legalizēt algas," stāstīja Jenzis.

Komentējot PVN samazināšanas fiskālo ietekmi, Latvijas Restorānu biedrības prezidents norādīja, ka fiskālā ietekme var nebūt negatīva, ko pierāda samazinātās PVN likmes piemērošana Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Viņš stāstīja, ka šīs iniciatīvas fiskālā ietekme tika lēsta negatīva sešu miljonu eiro apmērā, tomēr izrādījies, ka šā gada septiņos mēnešos fiskālā ietekme bijusi pozitīva - 12 miljonu eiro apmērā. Arī finanšu ministre atzina, ka samazinātās PVN likmes Latvijā raksturīgiem augļiem un ogām fiskālā ietekme tika aprēķināta lineāri, paredzot PVN ieņēmumu kritumu, tomēr realitātē situācija izrādījās pretēja, jo ar samazinātu PVN likmi no šī nodokļa tika iekasēts vairāk, nekā ar likmi21% apmērā.

Tajā pašā laikā Reizniece-Ozola piebilda, ka gadījumā, ja samazinātais PVN viesmīlības nozarē nedos gaidīt rezultātu, tad šo likmi atkal varēs pārskatīt. "Vienmēr var ieslēgt atpakaļgaitu," piebilda finanšu ministre.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas Restorānu biedrība un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija ir apņēmusies panākt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē nodarbinātajām profesijām, bet FM pēc šīs vienošanās noslēgšanas ēdināšanas nozarē ieviest pazemināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā.

Restorānu biedrībā atgādināja, ka jau ilgāku laiku darbojas nozares nodokļu un birokrātiskā sloga mazināšanas darba grupa, kurā strādā FM, Latvijas Restorānu biedrība, Ekonomikas ministrijas (EM), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji. 1.augustā bija šīs darba grupas tikšanās, kurā Latvijas Restorānu biedrība un FM ir konceptuāli vienojušās par nodokļu samazināšanu un atbalstu ēdināšanas nozarei.

Latvijas Restorānu biedrība un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija nodarbināto skaitu un apgrozījuma ziņā pārstāv gandrīz pusi nozares tirgus dalībnieku.

Uz augšu