Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis šogad augustā, salīdzinot ar 2017.gada augustu, pieaudzis par 5,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotājcenas minētajā laika periodā ir augušas par 7,7%, bet eksportētajai produkcijai - par 3,9%. Eksportam uz eirozonas valstīm, kā arī eksportam uz ārpus eirozonas valstīm ražotājcenas gada laikā augušas par 3,9%.
Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, elektroenerģijas tirdzniecībā un ražošanā, kā arī gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas pakalpojumos. Savukārt lielākā pazeminošā ietekme bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā.
2018.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotājcenu līmenis Latvijas rūpniecībā audzis par 1%.
Tostarp vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis mēneša laikā palielinājies par 1,9%, savukārt eksportētajai produkcijai - par 0,1%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis pieaudzis par 0,2%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm tas nav mainījies.
Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā, elektroenerģijas tirdzniecībā un ražošanā, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles. Cenu pazeminošā ietekme bija gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas.
Šogad informāciju par ražotāju cenām rūpniecībā sniedz vairāk nekā 600 uzņēmumu, kuri indeksa aprēķiniem katru mēnesi Centrālajai statistikas pārvaldei paziņo apmēram 2,6 tūkstošus cenu, no tām apmēram 1,4 tūkstošus par vietējā tirgū un apmēram 1,2 tūkstošus par eksporta tirgos realizēto produkciju un rūpnieciskajiem pakalpojumiem.
