Klimata pārmaiņām pa pēdām: Grenlandes kūstošie ledāji - iemesls bažām par nākotni
Iespaidīgi kadri - no ledāja atdalās vairākus kilometrus plats gabals

FOTO: Reuters/ScanPix

Pasaules ledāju kušanu veicina ne vien gaisa temperatūras pieaugšana, bet arī okeāna ūdeņu uzkaršana. Paātrinoties ledāju kušanas tempiem, arvien drūmākas kļūst prognozes par to, cik liela jūras līmeņa celšanās gaidāma šajā gadsimtā. Dodoties klimata pārmaiņām pa pēdām, ziņu aģentūras "Reuters" žurnālisti pievienojās klimata zinātniekiem un savām acīm redzēja, kā milzu ledus gabali atdalās no ledāja un turpina dreifēt okeānā, apbruņojās ar šautenēm un nakti pārlaida stiklplasta kupolos, lai nekļūtu par leduslāču vakariņām.

Šī gada jūnijā "Reuters" fotogrāfs Lukass Džeksons novietoja savu fotoaparāta statīvu uz klints virs Helheimas ledāja Grenlandē. Cenšoties no satelīttelefona piezvanīt Ņujorkā dzīvojošajai sievai, Džeksons dzirdēja skaļam sprādzienam līdzīgu troksni. Tam sekoja vēl vairāki "sprādzieni", kas pēc brīža pārtapa dobjā dārdoņā.

"Nākamās pusstundas laikā ledus sadalījās, un četras jūdzes [6,4 kilometrus] plats gabals iekrita jūrā," raksta fotogrāfs. "Šo procesu reti var novērot tik plašā mērogā."

"Kā "Reuters" fotogrāfs esmu iemūžinājis vulkānus, viesuļvētru sekas un karus, bet es nekad nebiju juties tik mazs," viņš atzīst. 

"Apbrīnojami, cik skaista ir daba, cik tā ir vardarbīga un neapturama," skatoties Džeksona video, piebalso Ņujorkas Universitātes okeanogrāfs Deivids Holands. "Mēs tikko savām acīm redzējām procesu, kā ledāju dēļ ceļas jūras līmenis."

FOTO: REUTERS/SCANPIX

Okeāna ūdeņu sasilšana ir viens no apstākļiem, kāpēc ledāji straujāk kūst vai sadalās gabalos. Taču, lai aprēķinātu, pie cik lielas jūras līmeņa celšanās tas novedīs tuvākajās desmitgadēs, zinātniekiem vispirms ir labāk jāiepazīst paši ledāji un norises tajos.

Galvenais šķērslis - ledāju izpēte notiek dabā nevis laboratorijā. Tas ir smags un bīstams darbs ārkārtīgi skarbā vidē. Tik stipri vēji, kas var aizpūst pienaglotu ekipējumu, ekstrēmi zemas temperatūras un nomaļas vietas, uz kurām grūti nogādāt aprīkojumu, - ar šādām grūtībām sastopas ledāju pētnieki. Zinātniekus pavada drošības komandas, kas palīdz izvairīties no iekrišanas grūti pamanāmās bedrēs un aizās. Aiz polārā loka zinātniekiem jābruņojas ar šautenēm un jāguļ stiklplasta kupolos, lai nekļūtu par maltīti leduslāčiem.

Datu vākšana notiek arī ar citiem līdzekļiem. NASA zinātnieku komanda, kas jau trīs gadus darbojas 30 miljonus dolāru vērtajā "Oceans Melting Greenland" (OMG) projektā, ik gadu vienā un tajā pašā maršrutā veic radaru uzņēmumus, lai novērotu, cik lielā mērā zaudēts ledus; viņi no lidaparātiem met ūdenī mērierīces, kas fiksē ūdens temperatūru un sāļumu dažādos dziļumos; viņi kuģiem piemontē sonāros instrumentus, lai iegūtu datus par norisēm okeāna dibenā.

Daži pētnieki pat implantējuši roņiem, zivīm un narvaļiem īpašus sensorus, kas vāc datus.

FOTO: REUTERS/SCANPIX

NASA zinātnieki un Holands koncentrējas uz Grenlandi, jo tās kūstošie ledāji pašlaik rada lielāku jūras līmeņa celšanos nekā Antarktīda, kas ir aukstāka un rada vēl sarežģītākus apstākļus zinātnieku darbam. 

Pēdējās desmitgadēs kušana skar arvien lielāku teritoriju, turklāt gada griezumā palielinās "kausējošo" dienu skaits. Īpaši uzskatāmi tas bija vērojams 2012.gadā, kad Grenlandē kušanas temps paātrinājās pusotru reizi, salīdzinot ar vidējajiem rādītājiem kopš 1979.gada.

Zinātnieki nobažījušies, ka Helheimas ledājā notiekoši procesi ir priekšvēstneši tam, kas lielākā mērogā sagaidāms Antarktīdā.

FOTO: REUTERS/SCANPIX

"Gan žurnālistiem, gan zinātniekiem ir grūti dokumentēt klimata pārmaiņas. Parasti tās notiek nemanāmi - temperatūra paaugstinās par grāda desmitdaļu, nolīst par dažiem sprīžiem mazāk lietus, lēni kūst ledājs," raksta Džeksons.

"Tāpēc esmu pārņemts ar emocijām, redzot, kā vienā piegājienā nokrīt miljardiem tonnu ledus. Pēkšņi tā vairs nešķiet maza vai tāla problēma."

Uz augšu