Latviešu bērniem britu skolās lielas grūtības: divas trešdaļas latviski runājošo bērnu - nesekmīgi (12)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/LETA

Latviešu emigrējušo ģimeņu bērniem, kuri mājās sarunājas latviešu valodā, skolas gaitas Lielbritānijā sagādā nopietnas grūtības - tikai trešdaļa skolēnu ir sekmīgi, atsaucoties uz Londonas Universitātes koledžas vecākās pētnieces Olgas Caras pētījumu, piektdien vēstīja LTV "Panorāma". 

To skolēnu vidū, kuriem pirmā valoda ir angļu, sekmīgo ir divreiz vairāk.

Latviešu bērnu sliktā snieguma cēloņi britu skolās vēl tiek pētīti. Iespējams, vainīga pievienošanās skolai pamatskolas vai vidusskolas beigu posmā, skolēnu un vecāku  angļu valodas nepietiekamās zināšanas, sociālekonomiskie raksturlielumi un citi faktori. 

Cara norāda, ka cilvēki, kas britu izglītības sistēmā tiek "iemesti" no malas, to īsti neizprot: "Viņi īsti neizprot, ko darīt ar tiem mājasdarbiem, kā izvēlēties priekšmetus eksāmeniem, ko bērniem un kā varētu palīdzēt. Skolotājiem, protams, trūkst informācijas par to, ko bērni dara mājās un ko viņiem varētu palīdzēt," stāsta Cara.

Bieži vien latviešu bērni nokļūst skolās ar zemāku kvalitāti un attiecīgi ar mazākiem resursiem.

Visvairāk latviešu bērnu ir austrumeiropiešu vidū populārajās apmešanās vietās Linkolnšīrā, tad seko Northemptomšīra un Pīterboro. 

Bērniem ir nepieciešama palīdzība, piemēram, izvēloties priekšmetus eksāmeniem, taču skolas resursu trūkuma dēļ viņi to nesaņem - viss paliek ģimenes ziņā. Vecākiem varētu palīdzēt informatīvie materiāli par Anglijas izglītības sistēmu, kā arī kursi ne tikai par izglītības sistēmu, bet arī par to, kā lietot divas valodas un kā bērniem palīdzēt. Pētniece norāda, ka dažas pašvaldības, kurās latviešu ģimeņu ir vairāk, šādu atbalstu jau sniedz.  

Cara noliedz apgalvojumu, ka bērni no Latvijas būtu mazāk spējīgi.

Arī migrācijas pētniece Aija Lulle uzsver, ka Latvijas studentiem britu universitātēs veicas labi.

"Cilvēkiem, kuriem Latvijā kaut kādā veidā nav veicies vai viņi pat ir saņēmuši nepatīkamas norādes ka "tu neko nesasniegsi, tu neko nevarēsi vai tev angļu valoda ir slikta", un tad izrādās, ka tie cilvēki sasniedz Lielbritānijā un citās valstīs ļoti daudz. Situācija Lielbritānijā ir atšķirīga, un

visa studiju vide ir atšķirīga, ir ļoti liela cieņa pret studentu un pret studentu kā talantu, kurš uzplaukst. Kā ar cilvēku, ar kuru ir jāstrādā atšķirīgos veidos, jo mēs katrs mācāmies citādāk," stāsta Lulle. 

Jaunās datu regulas un "Brexit" dēļ kļuvis daudz sarežģītāk izprasīt no britu iestādēm datus par skolēnu sekmēm, taču Olga Cara cer, ka ar vēstniecības atbalstu izdosies iegūt jaunāko informāciju par latviešu bērnu sekmēm Lielbritānijā. 

Caras pētījums pagaidām ir vienīgais, kas detalizēti analizē latviešu bērnu sekmes. Oficiālie dati iegūti no britu Izglītības ministrijas, un tie aptver tikai tos latviešu bērnus, kuru vecāki kā dzimto valodu ir uzrādījuši latviešu valodu.  

Komentāri (12)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu