Francijā 80. gados tika veikts savdabīgs eksperiments - Vidusjūras kristāldzidrajos ūdeņos tika samesti 25 000 auto riepu, lai izveidotu mākslīgu "rifu", kur plaukt un zelt jūras augiem un dzīvniekiem. Taču tagad riepas tiek vilktas laukā no ūdens, jo izrādās, ka tās piesārņo jūru, ziņo raidorganizācija "France24".
Jau aptuveni divas nedēļas ūdenslīdēji, izmantojot ar pacēlājiem aprīkotu laivu, "zvejo" simtiem riepu no skaistās piekrastes starp Kannu un Antibas kūrortiem.
Pirms vairāk nekā 30 gadiem Francijas valdības un vietējo zvejnieku atbalstītā iecere bija tāda, ka jūras iemītnieki iedzīvosies no riepu krāvumiem izveidotajā rifā. Aizsargātajā teritorijā zvejošana bija aizliegta.
Francijā ir tikai viens "riepu rifs", taču viens no sakopšanas vadītājiem norāda, ka līdzīgas ieceres īstenotas arī citās valstīs, īpaši ASV. Taču, tāpat kā Francijā, arī citviet šī ideja nebija veiksmīga.
"Mēs [80. gados] cerējām, ka varēsim tur atjaunot zemūdens dzīvi, taču tas neizdevās," intervijā aģentūrai AFP norāda Antibas mērs Ēriks Duplē. "Izrādās, ka riepu rifs nav labvēlīga vieta", kur plaukt dzīvībai, viņš piebilst.
Vietējās zvejnieku asociācijas vadītājs Denī Ženovess stāsta, ka mazkustīgie jūras iemītnieki, piemēram, vietējās skorpionzivis, nedzīvoja riepu krāvumos, "jūras asari, jūras zuši un jūras plauži peld tiem apkārt, bet neviena suga īsti nav pie tiem pieradusi".
2005. gadā Nicas Universitātes veiktā pētījumā atklājās, ka no riepām ūdenī ieplūst bīstamas vielas, tostarp smagie metāli. Pastāv arī bažas, ka riepas pēc nepilniem 40 jūras dibenā aizvadītiem gadiem varētu sadalīties gabalos un apdraudēt jūras augus un dzīvniekus.
2015.gadā no jūras dibena tika izvilktas pirmās 2500 riepas. Tuvāko nedēļu laikā plānots izcelt apmēram 10 000 riepu, bet 2019.gada otrajā ceturksnī - atlikušās 12 500.
No jūras izceltās riepas tiks nosūtītas uz pārstrādes centriem, kur tās tiks pārstrādātas būvniecības projektos izmantojamās granulās.
Francija riepu "rifa" likvidēšanā ieguldījusi vienu miljonu eiro, bet riepu ražotājs "Michelin" projektam novirzījis 200 000 eiro.
