Brīdinājums!

Šo lapu nedrīkst atvērt, ja Tev vēl nav 18 gadu.

Man jau ir 18 Man vēl nav 18

Dienā studente Dace, naktī - tīmekļa modele Isabella
Darbs, par kuru tu nestāstīsi savai mammai

FOTO: PhanterMedia/Scanpix, TVNET

Rīga, ap plkst.21. Man dod padomu: “Nāk [skatīties] uz seju, rādi seju, nāk uz pupiem - rādi dekoltē, nāk uz kājām, liec uzsvaru uz kājām, nāk uz dibenu - akcentē dibenu.” Liekas dīvaini, bet šeit tādas sarunas nevienu nemulsina. Piedaloties portāla TVNET krievu valodas versijas eksperimentā, šoreiz es pastrādāju tīmekļa kameru studijā, tādējādi turpinot stāstu par darbiem,  kurus mammai negribētos atklāt.

Tīmekļa modeles amats tiek reklamēts kā darbs ar elastīgu grafiku - tāds, kuru var savienot ar mācībām. Pamatā tas gan ir vecais labais sekss pa telefonu. Tikai ar video. 

Šodien erotiskie tīmekļa čati neatrodas popularitātes augstākajā punktā, tomēr darbinieki šāda veida nodarbei tiek meklēti pietiekami aktīvi, tostarp sociālajā tīklā “Facebook”, kur šādas vakances ir atrodamas ar mirkļbirku #teirdarbs. 

“Nepieciešams menedžeris darbam ar klientiem”,  “Vajadzīgs administrators zvanu centrā”. Vēlāk darba intervijā man pastāstīs to, kas darba sludinājumā tika noklusēts. 

Pārrunas un darbs 

“Izģērbties neviens nespiež, robežas nosaki tu pati,” - frāze, ko gluži kā mantru darba pārrunu laikā atkārto administratore. Atkārto tik bieži, ka man rodas šaubas par tās patiesumu. Šaubas nav nepamatotas – par to es jau visai drīz pārliecināšos realitātē. 

Augšējais stāvs vēsturiskā namā kādā no Rīgas centra ielām. Kāpņu telpā ir piesmēķēts. Jauna sieviete rozā peņuārā nodzēš cigareti un pazūd aiz vienām no durvīm. 

Faktiski tas ir dzīvoklis, kurā iekārtots savdabīgs birojs. Administrācijas kabinets ar improvizētu “recepcijas” zonu, tālāk gaitenis ar vairākām durvīm, aiz kurām, kā es uzzinu vēlāk, ir modeļu darba istabas. 

Istabās pie sienām fototaptes. Ņujorkas ainava, ziedošas rozes. Izvelkamie dīvāni un gultas, pretējā pusē - dators, klaviatūra, mikrofons, prožektors un videokamera. Katrai darbiniecei ir savs darba “kabinets”. 

Lai sāktu darbu, sievietei ir jāapstiprina sava identitāte, nofotografējoties kopā ar savu pasi. To pieprasa ārvalstu tīmekļa platformas, kas nodrošina darbu. Šeit nebūs lieki atgādināt, cik nedroši var būt sniegt savus personas datus un dokumentu kopiju trešajām pusēm. 

Ar tālāko darba organizēšanu nodarbojas tīmekļa studijas administrācijas pārstāvji, tostarp izdomā modelēm pseidonīmus. Pseidonīms allaž būs populārs un labskanīgs vārds angļu valodā, piemēram, Anabelle, Jessica, Sophie, Isabella, Chloe un tamlīdzīgi. 

Pēc tam tehniskā nodrošinājuma personāls tīmeklī atrod viltus fotogrāfiju, kurā redzamā sieviete pēc iespējas vairāk līdzinās jaunajai darbiniecei. 

Tāpat administrācija izdomā visus tavus “parametrus”, vecumu, īsu biogrāfiju, valsti, no kuras tu esi, kā arī sveicienu. “Sveiks, saldumiņ. Padraiskosimies?” - lūk, sveiciena piemērs.

FOTO: ekrānuzņēmums

Pirmā maiņa un administrācijas trumpis 

Pie sienas netālu no gultas - tīmekļa modeles darba vietas – ir saraksts ar frāzēm, kam būtu jāpalīdz atvieglot darbiniecei komunikāciju ar klientiem jeb cilvēkiem otrpus datora ekrāna, kuri maksās naudu par modeles maksas čatā pavadīto laiku. 

Frāžu saraksts sākas ar tādiem nevainīgiem saīsinājumiem kā “bbl” (be back later - drīz būšu atpakaļ), “4U” (for You – tev) un “W8” (wait – uzgaidi), bet beidzas ar tulkojumiem dažiem “ejošākajiem” virtuālo pielūdzēju lūgumiem un prasībām, piemēram, “show tits” un “wanna cum” (šos es netulkošu). 

Noteiktu darba maiņu nav – tu vienkārši vienojies par laiku, kad vari strādāt, atnāc uz savu kabinetu un dodies tiešsaistē. 

Apmācības procesa gaitā “elastīgais darba grafiks” ātri vien izvēršas par obligātām 40 stundām nedēļā, kuras nenostrādājot darba devējs nemaz neizmaksās tev algu, bet “izģērbties nav obligāti” pakāpeniski kļūst par padomiem, kā ieinteresēt klientus bezmaksas čatā un ievilināt viņus privātajā seansā, apsolot privātu priekšnesumu. 

“Nāk [skatīties] uz seju, rādi seju, nāk uz pupiem - rādi dekoltē, nāk uz kājām, liec uzsvaru uz kājām, nāk uz dibenu - akcentē dibenu,” tā man stāsta par to, ko darīt bezmaksas čatā. Vienkāršāk runājot - kādu pozu ieņemt brīžos, kad uz tevi skatās acis no visas pasaules, bet tu atrodies privātā seansa gaidās. 

Tevi brīdina - administrācijai ir piekļuve visiem taviem darba kontiem. Turklāt administrācija var tevi kontrolēt arī darba laikā - nedrīkst novērsties no sarunām vairākos čata “logos”, nedrīkst lietot telefonu un nedrīkst atrasties vietās, kas nav kameras “redzamības” zonā. 

FOTO: ekrānuzņēmums

Protams, tas tiek noliegts, tomēr es neatradu nekādus pierādījumus tam, ka privātajos seansos notiekošais netiek ierakstīts. 

Šāda lietu kārtība nozīmē, ka šādu studiju administrāciju rokās ir visi trumpji – tas attiecas gan uz darbinieču neaizsargātību darba samaksas jautājumos, gan uz šantāžas iespējām. 

Tāpat darbiniecēm stingri aizliegts dot klientiem savu kontaktinformāciju. “Tas tāpēc, lai neaizvilinātu klientus uz saviem privātajiem seansiem platformā “Skype”,” tā man paskaidro. 

Pirmais privātais seanss 

Uzzinu, ka interneta studijā strādā arī jauns vīrietis. Pelnot vairāk par visskaistāko un pieredzējušāko modeli sievieti. 

“Vai sievietes arī sēž šādās vietnēs un maksā par privātiem seansiem?” naivi painteresējos es. 

“Nē, protams, bet pie vīriešiem viņš ir uz izķeršanu.”

Modeli-vīrieti, kuru virtuālajā vidē noteikti dēvē par Benjamin, Harrison vai Dustin, es tā arī nesatiku. Toties es satiku Niku – slaidu un simpātisku jaunu sievieti puķainā kleitā. 

Viņa arī ir jauniņā, strādā aptuveni nedēļu. Stāsta, ka jau paspējusi gluži labi nopelnīt. Tiesa, reālais skaitlis līdz administrācijas solītajiem 500 eiro mēnesī neaizsniedzas. 

“Meitenes, kuras izmanto rotaļlietas, nopelna vairāk par tām, kuras vienkārši dejo pavedinošas dejas kameras priekšā. Jā, ja tu pie vārda “rotaļlietas” padomāji plīša lācīšus vai zaķīšus, tad man tev ir sliktas ziņas,” savos novērojumos dalās Nika. 

“Ja klients ir “ieradies” ar mērķi pusotras minūtes laikā ieraudzīt kailu ķermeni un deju mūzikas pavadījumā, tu lien kaut vai no ādas ārā, viņš lieku centu netērēs. Nezinu, kā citiem, bet manām sarunām uzmanību neviens pārāk nepievērš, viņiem vajadzīgas “darbības”,” tā mana jaunā kolēģe skaidro administrācijas mantru “izģērbties nav obligāti”. 

Uz manu jautājumu, vai mani neieraudzīs mani paziņas vai radinieki, nejauši vai ar nodomu apmeklējot šādas tīmekļa vietnes, mani mierina - administrācija bloķē Latvijas IP adreses, tāpēc mamma, tētis, draugs, draudzene vai pasniedzējs universitātē mani neieraudzīšot. 

Atceros par virtuālā privātā tīkla (VPN) tehnoloģijām, kas noteiktās teritorijās bloķētiem interneta resursiem ļauj piekļūt ar dažu peles klikšķu palīdzību, tomēr cenšos par šādām lietām nedomāt. 

Es dodos tiešsaistē, galvenajā lappusē man tiek piedāvāta izvēlne, bet čatā jau gandrīz nekavējoties sāk parādīties pirmie ziņojumi. “Hi, baby. hru?” (“Sveika, mazā, kā tev iet?”) - man jautā lietotājs ar segvārdu “dick72”. 

Mans uzdevums ir ieinteresēt klientu jebkuriem līdzekļiem. Par katru privātā seansa minūti es saņemšu naudu. Par katru minūti klients maksā aptuveni trīs eiro. Pusi no šīs summas ietur tīmekļa vietne. Pusi no atlikušās puses – studija, kurā es strādāju. Vienkārša matemātika. 

Aptuveni desmit minūtes vēlāk sākas mans pirmais privātais seanss. Mans “sarunu biedrs” ieslēdz savu tīmekļa kameru, un man acumirklī kļūst skaidrs, ka saturīgas sarunas mums diez vai sanāks – viņš rokā tur savu ereģēto dzimumlocekli. 

Dienā Dace, vakarā Isabella 

Es dodos lejā pa kāpnēm. Nopelnīt neizdevās. Aiz manis ātrā solī nāk jauna sieviete, tērpusies džinsos un t-kreklā, uz muguras sudrabaina soma. Izskatās pēc parastas studentes. Šādas meitenes brauc ar mums kopā sabiedriskajā transportā, sēž pie blakus galdiņa kafejnīcā un pierakstās parādu kārtošanai universitātē. 

Daudziem nestāstīsi, ka kautrīgā otrā kursa studente Dace pa naktīm ar segvārdu Isabella sniedz privātus seansus tīmeklī. Arī pati Dace, gluži tāpat kā es, diez vai par savu nodarbošanos stāstīs savai mammai. 

Uz augšu