Konkurences padome: Latvijā pieaudzis uzņēmumu apvienošanās darījumu skaits

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijā pieaudzis uzņēmumu apvienošanās darījumu skaits, atzina Konkurences padomes pārstāvji.

Tostarp Konkurences padomē informēja, ka šogad astoņos mēnešos padome pieņēmusi kopumā 12 lēmumus par uzņēmumu apvienošanos, kas ir par 50% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā.

Šogad vērtētie apvienošanās darījumi ietekmējuši tādas komercdarbības jomas kā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, degvielas mazumtirdzniecība, autogāzes tirdzniecība, automobiļu un to rezerves daļu vairumtirdzniecība, dzīvnieku barības ražošana, viesnīcu serviss, telekomunikācijas pakalpojumi un risku apdrošināšanas pakalpojumi.

Tirgus dalībnieku konsolidācija šogad visbiežāk notikusi ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāju vidū. "Šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, turpinās apvienošanās ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū. Pašreizējā tirgus struktūrā vērojama mazāko tirgotāju konkurētspējas stiprināšana - preču zīmes "top" uzņēmumu apvienošanās Latvijas reģionos. Neskatoties uz šo mazumtirgotāju apvienošanos, Latvijā joprojām nav pietiekami spēcīgu tirgus spēlētāju, kas radītu efektīvu konkurences spiedienu uz diviem lielākajiem mazumtirgotājiem - SIA "Rimi Latvia" un SIA "Maxima Latvija"," atzina Konkurences padomē.

Pēc Konkurences padomē minētā, uzņēmumu konsolidācijas pamatā ir dažādi iemesli: tirgus pozīciju nostiprināšana, biznesa fokusa maiņa, eksportspējas stiprināšana, sinerģijas radīšana starp vairākiem uzņēmumiem ar mērķi samazināt izmaksas, veidot vienotu attīstības politiku un palielināt konkurētspēju tirgū.

Tāpat padomē atzina, ka uzņēmumu konsolidāciju būtiski ietekmē pieprasījuma izmaiņu tendences Latvijā. "Mūsdienu patērētājam arvien vairāk novērtējot kompleksu telekomunikāciju, interneta un digitālās izklaides pakalpojumu esamību, kā arī iespēju televīziju skatīties ārpus mājas, tirgus dalībnieki meklē risinājumus kā šo pieprasījumu apmierināt. Līdz ar to nozarē ir novērojama telekomunikāciju, mediju un citu tehnoloģiju uzņēmumu saplūšana," pauda Konkurences padomē.

Konkurences padomē arī atzīmēja, ka visos lēmumos pieņemts pozitīvs atzinums - apvienošanās atļauta, jo Konkurences padome nav saskatījusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski mainīsies tirgus struktūra, mazināsies konkurence vai izveidosies uzņēmuma dominējošais stāvoklis tirgū.

Pašlaik Konkurences padome vērtē piecus apvienošanās darījumus un paralēli sniedz vairākiem uzņēmējiem pirmsapvienošanās konsultācijas. Uzņēmēji šogad šo iespēju izmantojuši 33 reizes.

Konkurences padomes atļauja apvienošanās veikšanai nepieciešama tikai gadījumos, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem eiro.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Svarīgākais
Uz augšu