Latvijas-Krievijas robežjoslā atjauno valsts nozīmes ūdensnotekas 76 kilometru garumā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) valsts robežjoslā īsteno sešu valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanas projektus ar kopējo atjaunojamo posmu garumu 76 kilometri, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Saskaņā ar ministrijā sniegto informāciju projekti Latvijas-Krievijas robežjoslā tiek īstenoti saistībā ar Valsts robežsardzes plānotajiem Latvijas robežas izbūves darbiem gar robežu ar Krieviju, kā arī saņemtajām zemes īpašnieku sūdzībām par atsevišķu valsts robežupju neapmierinošo tehnisko stāvokli.

ZM informē, ka šajā vasarā ūdensnotekās Ludumka un Moseika darbi ir pilnībā paveikti, bet ūdensnotekās Niedrupīte, Rītupe, Kūkova un Ludza atlikušos darbus plānots pabeigt līdz šā gada beigām.

Septembrī ZMNĪ vadība apsekoja dabā visus valsts robežjoslas būvobjektus, pārliecinoties, ka pierobežā intensīvi izmanto lauksaimniecības zemes, ko labvēlīgi ietekmē ūdensnoteku atjaunošana. Arī Valsts robežsardzes pārstāvi esot atzinīgi novērtējuši paveikto.

ZM atgādina, ka saskaņā ar Meliorācijas kadastra noteikumiem starpvalstu ūdensnotekām noteikts valsts nozīmes meliorācijas sistēmas statuss. Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju nodrošina ZMNĪ. Seši valsts nozīmes ūdensnoteku - Ludumkas, Moseikas, Niedrupītes, Rītupes, Kūkovas un Ludzas - atjaunošanas projekti tiek īstenoti par Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu