1983.gada 26.septembrī Padomju Savienības novērošanas un agrās brīdināšanas sistēmas kļūdaini ziņoja par ASV raķešu tuvošanos. Viss liecināja par vienu - ASV sākušas kodolkaru pret PSRS. Padomju apakšpulkvedis Staņislavs Petrovs neievēroja procedūru un, visticamāk, paglāba pasauli no kodolkara.
Petrovs nomira pagājušā gada maijā Maskavā. Viņš bija 77 gadus vecs. Par Petrova izšķirošo lēmumu nebija zināms līdz pat Aukstā kara beigām. Ja viņa vietā toreiz būtu strādājis kāds cits, iespējams, ka mūsdienu pasaule izskatītos pavisam citādi.
Viens zvans - un vēsture varēja uzņemt citu kursu
Petrovs 1983.gada 26.septembrī īsi pēc pusnakts dežurēja bunkurā "Serpuhova-15", kur atradās padomju armijas satelītu novērošanas un agrās brīdināšanas sistēmas. Viņš saņēma signālu, ka ASV izšāvusi piecas starpkontinentālās ballistiskās raķetes.
Visi dati liecināja, ka notiek ASV uzbrukums Padomju Savienībai, 2013.gadā intervijā raidorganizācijai BBC stāstīja Petrovs. "Ja es būtu savu ziņojumu nosūtījis augstākstāvošajiem, nebūtu neviena iebilduma," teica Petrovs.
"Man vajadzēja tikai pasniegties pēc telefona, pa tiešo līniju piezvanīt augstākajiem komandieriem... Bet es nevarēju pakustēties. Jutos tā, it kā sēdētu uz karstas pannas."
Lai arī protokols paredzēja, ka Petrovam nekavējoties jāziņo augstākajām padomju militārpersonām par sistēmas raidītajiem brīdinājumiem, viņš piezvanīja armijas štābā dežurējošajam virsniekam un sacīja, ka saņemta viltus trauksme.
Ja viņš būtu kļūdījies, ASV raķetes pēc dažām minūtēm būtu sasniegušas Padomju Savienības teritoriju. Taču tas nenotika.
Saules spoguļošanās mākoņos, nevis ASV raķetes
"Pēc 23 minūtēm sapratu, ka nekas nav noticis. Ja uzbrukums patiešām būtu noticis, es par to jau zinātu. Tas bija milzīgs atvieglojums," stāstīja Petrovs.
Vēlāk izmeklēšanā noskaidrojās, ka viltus trauksmes iemesls bija pavisam nevainīgs - sistēma bija kļūdaini reaģējusi uz saules gaismas atspīdumu mākoņos netālu no Montānas, ASV. Sistēma gaismas atspīdumu bija noturējusi par raķetēm.
Incidents notika laikā, kad valdīja liela spriedze. Trīs nedēļas pirms tam Padomju Savienība notrieca Dienvidkorejas aviokompānijas lidmašīnu ceļā no Ņujorkas uz Seulu, nogalinot 269 cilvēkus.
Ja Petrovs būtu ziņojis par Padomju Savienības virzienā lidojošām amerikāņu raķetēm, Aukstais karš, visticamāk, būtu pāraudzis karstajā konfliktā. Krievijas reakcija būtu novedusi pie līdzvērtīgas atbildes no ASV.
Petrovs vēlāk skaidroja, ka viņam šķitis aizdomīgi, ka brīdināšanas sistēma uzrādījusi vien piecas raķetes, jo reāla ASV uzbrukuma gadījumā varētu gaidīt daudz lielāku ballistisko raķešu skaitu. Viņa šaubas pastiprināja apstāklis, ka uz zemes esošais radars neapstiprināja brīdināšanas sistēmas iegūtos datus. Taču Petrovs norādīja, ka līdz pat pēdējam brīdim neesot skaidri zinājis, vai sistēma patiešām sacēlusi viltus trauksmi, nevis īstu.
