Eksperts: efektīvai 5G tīkla ieviešanai jāsadarbojas gan valstij, gan mobilajiem operatoriem

Līdzīgās domās ir arī globālā vadības konsultāciju uzņēmuma “McKinsey & Company” telekomunikāciju eksperti, kuri norāda, ka 5G tīkla ieviešanas izmaksas var samazināt līdz pat 50%, ja trīs tirgus spēlētāji dalās ar tīklu. Savukārt, ja katrs Eiropas operators centīsies ieviest 5G infrastruktūru neatkarīgi, tad investīcijām tīklā būtu jāpalielinās par 60%, sev līdzi nesot pieaugošas operacionālās izmaksas.

Tādējādi efektīva operatoru un valsts savstarpējā sadarbība 5G ieviešanā ir tikpat būtiska kā ieguvumi, ko sola jaunā tehnoloģija. Cita starpā sabiedrības ieguvumi būtu: ātrāka tīkla un tehnoloģijas ieviešana, augstāka sakaru kvalitāte un zemākas 5G ieviešanas izmaksas.

“5G ir vairāk nekā ātrums – tā ir spēja apkalpot vairāk ierīču, kurām ir nepieciešami mobilie dati, kā arī zemāks latentums, kas nozīmē, ka ierīces savā starpā sazinās ļoti ātri un darbība notiek reālajā laikā. Tas svarīgi gan ražošanai, gan viedajām transporta sistēmām un citām jomām. Līdz šim neviens mobilo datu apraides standarts to nespēja nodrošināt, un tikai līdz ar 5G ieviešanu mēs varēsim runāt par viedajām pilsētām, viedo ražošanu, “lietu internetu” un tā joprojām,” skaidro Butens.

Vienlaikus viņš atgādina, ka atšķirībā no iepriekšējiem mobilo sakaru standartiem, 5G nodrošināšanai operatoriem ir jāizmanto augstākas frekvences un arī bāzes staciju tīkls ir jāveido blīvāks, jo to apraides rādiuss būs mazāks nekā līdz šim. Gan minētās tehniskās prasības, gan arī frekvenču noma veido būtiskākās 5G ieviešanas un uzturēšanas izmaksas.

“Neapšaubāmi no 5G iegūs visi, tostarp valsts un pašvaldības, tāpēc valdībai vajadzētu būt ieinteresētai stimulēt telekomunikāciju operatoru savstarpējo sadarbību un izmantot pieejamos instrumentus, lai maksimāli atvieglotu 5G tīkla ieviešanu,” piebilst BITES tehniskais direktors.

Pēc eksperta paustā, Eiropā un pasaulē pēdējās desmitgadēs operatori aizvien vairāk sadarbojas mobilo sakaru tīkla ieviešanā, it sevišķi, ja tas saistīts ar mobilo datu tīkla infrastruktūras attīstīšanu. Atsevišķās valstīs to paredz normatīvie akti, bet citviet operatori to dara brīvprātīgi.

Dalīšanās ar infrastruktūru var būt pasīva un aktīva. Pasīvā paredz dalīšanos ar iekārtām, torņiem, bet aktīvā – ar tīklu. Piemēram, BITE Lietuvā sadarbojas ar citiem mobilo sakaru operatoriem, daloties ar infrastruktūru pasīvi, proti, operatori savā starpā dalās ar torņiem, tā samazinot operacionālas izmaksas. Spilgts aktīvās dalīšanas piemērs ir redzams Zviedrijā, kas ir ļāvis trim operatoriem efektīvi un kvalitatīvi ieviest mobilo sakaru tīklus.

Savukārt Dienvidkoreja ir stingri apņēmusies kļūt par ceturtās industriālās revolūcijas līderi. Šovasar Dienvidkorejas Zinātnes un Informācijas komunikācijas tehnoloģiju ministrija paziņoja, ka valsts trīs mobilie operatori un viens interneta pakalpojumu sniedzējs dalīs kopējās 5G infrastruktūras ieviešanas izmaksas. Kopumā tas visiem uzņēmumiem desmit gados ļaušot ietaupīt ap 938 miljoniem ASV dolāru.

“Mēs noteikti redzam ilgtermiņa ieguvumus no operatoru savstarpējās sadarbības un ceram, ka arī Latvijā varētu iedibināt ko līdzīgu. Katrā ziņā - mēs esam tai atvērti,” tā Butens.

Viņaprāt, Latvija tāpat kā Lietuva ir pietiekami kompakta valsts, tai ir izdevīgs reljefs, tādēļ efektīva mobilo sakaru operatoru sadarbība ļautu padarīt sabiedrībai pieejamu ne vien ātrāko internetu, bet arī jaunākās mobilās tehnoloģijas.

Runājot par valstij un pašvaldībām pieejamajiem instrumentiem, kas ļautu stimulēt ātrāku un efektīvāku 5G ieviešanu, Butens min atvieglotas birokrātiskās procedūras bāzes staciju būvniecībai un transporta tīkla modernizāciju.

“Tradicionālās mikroviļņu tehnoloģijas ir ierobežotas gan attālumā, gan spektrā. Tādēļ, ja valsts vēlas iegūt maksimālo no jaunākajām tehnoloģijām, ir jādomā par optiskās infrastruktūras izveidi, ar kuru tā varētu dalīties. Ja šādi pasākumi tiktu veikti, tad mēs visi kopā turpinātu attīstīt Latviju kā moderno tehnoloģiju lielvalsti, ” uzskata Butens.