Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi normatīvos noteikumus "Maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes darbību regulējošo prasību un pārskatu sagatavošanas normatīvie noteikumi", aģentūru LETA informēja FKTK.
FKTK apstiprinājusi maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes darbību regulējošās prasības
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Noteikumi tika izstrādāti, ņemot vērā grozījumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā.
Noteikumi aizstāj pašlaik spēkā esošos noteikumus šajā jomā, saglabājot tajos noteiktās prasības, kā arī papildinot tās ar licencētas maksājumu iestādes pašu kapitāla prasības aprēķināšanas kārtību, kas līdz šim bija noteikta likumā, un paredzot izmaiņas līdzšinējā pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtībā un datu ziņošanas formātā.
Šā gada 20.jūnijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma grozījumi paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāapkopo statistika par krāpšanas gadījumiem.
Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā tika izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) direktīvu par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū. Finanšu ministrijā (FM) iepriekš skaidroja, ka direktīvas mērķis ir turpināt attīstīt integrētu, drošu elektronisko maksājumu iekšējo tirgu, lai atbalstītu ES ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu, ka patērētājiem, tirgotājiem un uzņēmumiem ir maksājumu pakalpojumu izvēle un pārredzamība, lai pilnībā gūtu labumu no iekšējā tirgus.
Lai to nodrošinātu, direktīvas prasības tiek attiecinātas uz visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, proti, kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm u.c.
Likums paredz noteikt skaidrāku maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu licencēšanas kārtību, kā arī noteikt jaunu kārtību maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbības uzsākšanai pārrobežā. Tāpat ar grozījumiem tiks ieviests diskriminācijas aizlieguma princips attiecībā uz maksājumu iestāžu piekļuves tiesībām savam maksājumu kontam kredītiestādē, lai spētu veikt komercdarbību.
Tāpat tiek ieviesti divi jauni maksājumu pakalpojumu veidi - maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums. Šādu pakalpojumu sniegšanai maksājumu pakalpojumu sniedzēja valdījumā nenonāk klientu naudas līdzekļi.
Tāpat likuma grozījumi paredz ieviest pienākumu reģistrēt savu darbību Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) tām personām, kuru sniegtajiem pakalpojumiem noteikts izņēmums un atbrīvojums no atbilstības likuma prasībām. Tās ir personas, kuras izlaiž maksājumu instrumentus, kas izmantojami ierobežotā tīklā, un kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro.
Ar likumu tiek ieviestas arī stingrās autentifikācijas prasības maksājumiem internetā, elektroniskajiem maksājumiem vai maksājumiem, kas veikti, izmantojot attālināto pakalpojumu, kas varētu ietvert ar maksājumiem saistītu krāpšanas risku. Likumā ir ietverta direktīvā noteiktā izvēles iespēja ieviest atvieglotu maksājumu iestāžu licencēšanas kārtību, pieļaujot, ka dalībvalsts var atbrīvot pretendentu no atsevišķu licencēšanas prasību izpildes, kā arī noteikt ierobežojumus šādas atvieglotās licences iegūšanai.