Operā klasika - Vāgnera “Klīstošais holandietis”

Klīstošais holandietis

FOTO: Didzis Grodzs

28. septembrī Latvijas Nacionālā opera un balets iezīmēs savas pastāvēšanas otrās simtgades sākumu ar Riharda Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” pirmizrādi diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā. Iestudējumu veido režisors Viesturs Kairišs, scenogrāfs Reinis Dzudzilo, kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo, kustību māksliniece Elīna Lutce un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. Iestudējuma radošajā komandā strādā arī diriģenti Jānis Liepiņš un Normunds Vaicis.

Pirmajās trīs izrādēs Holandieša lomu interpretēs Egils Siliņš, Zentas lomā būs Vida Miknevičute (28.09., 30.09.) un Līne Karlsona (29.09.), Ēriks - Korbijs Velčs, Dālands – Ains Angers. Šī iestudējuma turpmākajās izrādēs galvenās lomas dziedās arī Rihards Mačanovskis (Holandietis), Andris Ludvigs (Ēriks), Krišjānis Norvelis un Romāns Poļisadovs (Dālands). Marijas lomu dziedās Ilona Bagele vai Andžella Goba, Stūrmani –  Mihails Čuļpajevs vai Juris Jope.

Ikreiz parādoties Latvijas operas vēsturē, Riharda Vāgnera “Klīstošais holandietis” iezīmē būtiskus robežpunktus starp leģendām un realitāti, pagātni un nākotni, vienlaikus norādot jaunus kustības virzienus. Bēgšana no Rīgas perioda apgrūtinājumiem, dodoties riskantā jūras ceļojumā, jaunajam komponistam Rihardam Vāgneram radīja muzikālo vīziju par jaundarbu, kas iezīmēja viņa oriģinālā stila sākotni. Latvijas mūzikas vēsturē “Klīstošais holandietis” atklāja jaunu un būtisku lappusi – ar tā iestudējumu Teodora Reitera vadībā 1918. gadā savu darbību uzsāka jaundibinātā Latvju operas trupa, ar kuru nepastarpināti saistīta mūsdienu Latvijas Nacionālā opera un balets. Jaunais uzvedums būs jau septītais operas “Klīstošais holandietis” iestudējums Latvijas Nacionālajā operā.

“Operai “Klīstošais holandietis” ir bijusi nozīmīga vieta mūsu repertuārā jau kopš Latvijas Nacionālās operas pirmsākumiem. Ne tikai tāpēc, ka Rīga ir atstājusi neizdzēšamas pēdas šīs operas tapšanas vēsturē, bet arī tamdēļ, ka tā spēj savaldzināt gan kvēlākos Riharda Vāgnera mūzikas fanus, gan arī itāļu opermūzikas gardēžus, kuriem Vāgnera vēlīnā daiļrade ir sveša,”

saka jauniestudējuma muzikālais vadītājs, Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš.

“Rihards Vāgners bēga no sarežģītiem finanšu apstākļiem Rīgā un iestrēga laikā, iestrēga mūžībā. Toreiz viņš bēga pa zemes ceļu, tad ar kuģi, varbūt šodien bēgtu ar lidmašīnu. Viņš iekūlās vētrā, taču diezin vai viņam patiktu arī gaisa bedres. Un tad viņš ieraudzīja atspulgu. Sākumā likās, ka tas ir svešs spoku kuģis ar mirušu kapteini, taču, vērīgāk ieskatoties, bezgalīgi laikā klīstošajā, nelaimīgajā, nekur dvēseles mieru nerodošajā ceļiniekā Vāgners atpazina sevi,” par jauniestudējumu stāsta režisors Viesturs Kairišs.

FOTO: Agnese Zeltiņa un Didzis Grodzs

"Holandieša iegriešanās no jūras krastā ir cikliska, ik pēc septiņiem gadiem, kā pasaules radīšanas nedēļas septiņas dienas, kas cikliski atkārtojas. Laiku šajā vizuālajā dramaturģijā mēs risinām caur apli," saka scenogrāfs Reinis Dzudzilo.

Saskaņā ar komponista Riharda Vāgnera ieceri opera tiks izrādīta vienā daļā.

Izrādes ilgums ir 2 stundas un 20 minūtes.

“Klīstošā holandieša” pirmizrādes tiešraide skatītājiem visā pasaulē tiks demonstrēta prestižajā digitālajā vietnē www.operavision.eu, ko ar Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa” atbalstu veidojusi organizācija “Opera Europa” un trīsdesmit opernami un festivāli. Savukārt Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē skatītāji aicināti vērot “Klīstošā holandieša” tiešraidi uz lielā ekrāna.

Biļetes var iegādāties LNO un “Biļešu Paradīzes” kasēs, kā arī internetā.

Uz augšu