"Kur trīs latvieši, tur četras partijas" - šādi un līdzīgi teicieni pirms katrām vēlēšanām klejo pa vēlētāju mutēm, tomēr politologs Juris Rozenvalds norāda, ka gan vēsturiskā griezumā, gan kopumā uz citu valstu fona topošie politiķi šoreiz "sagrupējušies" visai kompakti. Šajās vēlēšanās katrā nišā ir konkurence, tāpēc vēlētājiem pašiem daudz vairāk jāseko līdzi, lai izdarītu pārdomātu izvēli.
13.Saeimas vēlēšanās 6.oktobrī vēlētājiem jāizšķiras starp 16 politisko spēku sarakstiem, bet, lūkojoties vēsturē, redzams, ka daudz izteiktāki individuālisti bija tieši paši pirmie tautas priekšstāvji, piektdien vēstīja LTV "Panorāma".
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Satversmes sapulces vēlēšanās startēja 25 partijas, uz pirmo Saeimu kandidēja 31 politiskais spēks. Arī visās nākamajās vēlēšanās līdz neatkarības zaudēšanai par nonākšanu pie varas cīnījās vairāk nekā 40 politiskās apvienības.
Aina ievērojami mainījās pēc neatkarības atjaunošanas. Pirmajās vēlēšanās 90.gadu sākumā bija 23 partijas, bet turpmākos 10 gadus par iekļūšanu Saeimā sacentās +/- 20 politiskie spēki.
Taču 2010.gadā vēlēšanās kandidēja tikai 13 partijas, un tā tas saglabājās līdz pat šīm vēlēšanām, kad sarakstu, no kuriem jāizvēlas, atkal kļuvis vairāk.
Bet kā ir kaimiņiem?
Igaunijā iedzīvotāju ir mazāk, parlaments - par vienu deputātu lielāks nekā Latvijā, bet partiju ir mazāk: abās iepriekšējās vēlēšanās piedalījās attiecīgi 10 un 11 politiskie spēki.
Lietuvā parlaments ir teju uz pusi lielāks nekā Latvijā, bet partiju skaits ir līdzīgs - 2011.gadā kandidēja 18 partijas, 2016.gadā – 14.
Ierobežojumi partiju skaitu nesamazina
Interesanti, ka partiju skaita pieaugums pirms 13.Saeimas vēlēšanā vērojams par spīti pirms pāris gadiem pieņemtajiem ierobežojumiem, ka uz Saeimu drīkst startēt tikai partijas, kurās ir vismaz 500 biedru. Iepriekš partiju varēja nodibināt ar 200 domubiedru palīdzību. Turklāt tagad politiskajiem spēkiem jābūt dibinātiem ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām.
Diskutējot par šiem likuma grozījumiem, toreiz izskanēja, ka tie ir varas partiju mēģinājums mazināt konkurenci. Kā redzams, konkurentu kļuvis tieši vairāk, lai gan ievērojama daļa no tiem tikai teorētiski ir sāncenšu, norāda politologs Juris Rozenvalds.
"Mēs nesirgstam ar milzīgu kvantumu. Tie astoņi saraksti, kas cīnīsies reāli par iekļūšanu Saeimā, es domāju, nekas traģisks nav," uzskata Rozenvalds, par piemēru minot Vāciju - tur partiju skaits tuvojas 50, no kuriem liela daļa ir sīki saraksti, kuriem neviens īpaši uzmanību nepievērš.
Šīs vēlēšanas atšķiras no iepriekšējām arī ar to, ka ir daudz lielāka pieejamā informācija. "Un šajā ziņā tik nav jābūt slinkiem un jāskatās tās diskusijas, kur tomēr var gūt, manuprāt, priekšstatu un izdarīt izvēli,” komentē politologs.
Rozenvalds arī piebilda, ka šajās vēlēšanās vēlētāji būs spiesti domāt vairāk, jo katrā politiskajā nišā ir spēcīgāka vai mazāk spēcīga konkurence.
