Aizvadītajā nedēļas nogalē Francijā vairāku gaļas veikalu priekšā notikuši vegānu aktīvistu grupu protesti, lai pārliecinātu tradicionāli gaļu mīlošos frančus mainīt ēšanas paradumus. Spriedze starp gaļas ēdājiem un viņu oponentiem pēdējā gada laikā Francijā pieaugusi tiktāl, ka gaļas produktu ražotāji aicinājuši problēmas risināšanā iesaistīties valsts prezidentu Emanuelu Makronu, un pat lūguši valsts aizsardzību.
Par "radikālo vegānu" upuriem pēdējā gada laikā kļuvuši nu jau vairāki veikali, kuru logos mesti akmeņi. Aktīvisti notikuma vietu pametuši, atstājot zīmītes "Pārtrauciet represijas".
Vandālisma un iebiedēšanas incidenti sasnieguši tādu līmeni, ka jūnijā valsts miesnieku konfederācija, kas pārstāv 18 000 uzņēmumu, publiski cēla trauksmi par notiekošo un pieprasīja valdības aizsardzību.
Kopš gada sākuma 17 veikalos izsisti logi un pieredzēti citi vandālisma gadījumi, norāda konfederācijā. "Valstij ir jāveic nepieciešamie soļi," paziņojis organizācijas pārstāvis, kas notiekošo raksturojis kā "terorisma formu" pret gaļas produktu ražotājiem.
Naktī no ceturtdienas uz piektdienu Francijas austrumos daļēji nodedzināta lopkautuve, atkārtoti radot aizdomas, ka par to varētu būt atbildīgi gaļas neēdāji.
Liellopu un cūkgaļas ražotāji piektdien mudinājuši valsts prezidentu Emanuelu Makronu iejaukties situācijas risināšanā, brīdinot pat par "pilsoņu karu" šajā jautājumā.
Veselības jautājumi, augstākas cenas un pieaugošā izpratne par dzīvnieku tiesībām izraisījusi pakāpenisku gaļas patēriņa samazināšanos Francijā jau kopš deviņdesmito gadu beigām, tomēr vairums vietējo joprojām labprāt un ar patiku ikdienā uzturā lieto gaļu. Lielākā daļa bērnu Francijā izglītības iestādēs gaļu ēd vismaz četras reizes nedēļā, bet veģetārieši un vegāni ir mazākumā, raksta AFP.
Tomēr neliela daļa dzīvnieku tiesību radikālo aktīvistu apņēmušies mainīt sabiedrības attieksmi, uzsverot ļaunprātīgu dzīvās radības izmantošanu un nežēlību lauksaimniecības un gaļas nozarēs.
Tradicionāli šo dzīvnieku aizstāvju kampaņas izpaudušās kā bukletu dalīšana vai demonstrāciju rīkošana, taču pēdējos gados radikālie aktīvisti ķērušies pie "iedarbīgākām" metodēm, kas balansē uz likuma robežas - viņi ielaužas kautuvēs vai ar mākslīgajām asinīm apšļaksta gaļas pārstrādes uzņēmumu fasādes, kā arī veic citas huligāniskas darbības.
Agresīvāko aktīvistu grupas cīnās par "genocīda likvidēšanu, ko sauc par kautuvi", uzsverot, ka "dzīvnieku audzēšana nedrīkst būt karjera" un "dzīvnieku audzēšanas metodes ir vardarbīgas un vajā dzīvniekus." Tās neatzīst, ka būtu organizējušas uzbrukumus uzņēmējiem, bet tā vietā uzsver, ka "ekstrēmisti brutalitātē ir miesnieki".
Vārda "genocīds" lietošana lopu kaušanas kontekstā atspoguļo uzskatu, ka cilvēki un dzīvnieki ir līdzvērtīgi, un tā pret tiem arī ir jāizturas.
Kā norāda AFP, Francijā arvien pieaug konfrontācijas risks starp tiem, kuru labklājība ir atkarīga no dzīvnieku audzēšanas un to nokaušanas, un tiem, kuri apņēmuši šo masveida nogalināšanu pārtraukt.
Gaļas produktu ražotāji savukārt pārmet, ka vegāni absolūtajam vairākumam vēlas uzspiest savu dzīvesveidu un ideoloģiju. Saskaņā ar 2016.gadā veiktas aptaujas datiem sevi par veģetāriešiem atzinuši vien trīs procentu francūžu.
Pagaidām ir maz iespēju, ka pretējās nometnes varētu izlīgt, taču pētnieki norāda, ka vairāku lielāko lielveikalu plauktos jau tagad neiztrūkstoši atrodami "100% vegāni" produkti. Tiesa, nereti tie izkārtoti tieši iepretī gaļas produktu stendiem.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)