Baltija pievienotos pārliecinātai Vācijas vadībai

Toms Rātfelders
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks piedalās Eiropas Pilsoņu balvas goda medaļas pasniegšanas kustības "Iespējamā misija" komandai ceremonijā Eiropas Savienības mājā.
Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks piedalās Eiropas Pilsoņu balvas goda medaļas pasniegšanas kustības "Iespējamā misija" komandai ceremonijā Eiropas Savienības mājā. Foto: Paula Čurkste/LETA

Nākotnē lielākā daļa no atbildības par Eiropas Savienības militāro spēju attīstību būs jāuzņemas lielajām Eiropas Savienības valstīm - Vācijai un Francijai. Diemžēl pagaidām Vācija šādu atbildību uzņemties nevēlas, jo pati nezina ko darīt ar savu spēku. Tai būtu jābūt pārliecinātai līderei, kurai tādā gadījumā pievienotos arī Baltija, paneļdiskusijā «Vācija mainīgās Eiropas sirdī», kura norisinājās starptautiskās politikas un drošības konferences «Rīgas konference 2018» ietvaros pauda Eiropas parlamenta deputāts Artis Pabriks.

«Daudzi uzskata, ka par Vācijas pacifisko dabu starptautiskajā politikā ir atbildīga ASV, kura pēc Otrā pasaules kara šo valsti par daudz «nomierināja».

Tomēr amerikāņi nav vienīgais vaininieks. Pašai Vācijai trūkst ambīciju būt stiprākai un lielākai.

Tai būtu pienācis laiks pārskatīt, kā tā sevi redz pati,» uzskata Pabriks.

Līdzīgi arī «The New York Times» korespondents Stīvens Erlangers domā, ka Vācijai jāsaprot, vai tā pati sev uzticas. "Nekad nav pilnīga skaidrība, vai Vācija vēlas uzņemties atbildību, kuru no tās gaida sabiedrotie. Vācijai būtu jābeidz ar savu briesmīgo pagātni pamatot nevēlēšanos kaut ko darīt. Sabiedrībai ir pienācis laiks pieaugt,» pauž Erlangers.

Vienlaikus iezīmējot Vācijas politikas nākotnes scenārijus, Pabriks arī uzskata, ka būtu lēnām jāsāk domāt par politisko ēru pēc Merkeles. 

«Tas ir katastrofiski, ka Eiropas Savienības valstī Vācijā sabiedrībā ir vairāk Vladimira Putina atbalstītāju nekā Donalda Trampa atbalstītāju,»

pauž Pabriks. Tāpat arī Erlangers saka, ka daudzi Vācijas iedzīvotāji sāk ASV mazāk redzēt kā sabiedroto, kuru agrāk labi pazina. «Cilvēki sāk vilties amerikāņu īstenotajā politikā un sāk uzskatīt, ka vektors uz Vašingtonu nav katras ES valsts ideāls. Daudzi pat uzskata, ka Donalda Trampa kļūšana par ASV prezidentu ir pazīme, ka Amerika atrodas pagrimuma fāzē. Vienlaikus Berlīnē ir arī politiķi, kuri ar pozitīvu skatās uz Austrumiem. Vairāki daudz labāk izprot Krievijas intereses un bažas nekā Baltijas valstu,» saka Erlangers.

Diskusijā tika arī minēts, ka iekšpolitiskā situācija Vācijā pagaidām neliecina par labu nākotni. «Lai gan valstī esošie politiskie strāvojumi nav lieli, tomēr tie turpina pieaugt un ir lielāki nekā jebkad valsts pagātnē. Tāpat Merkeles pašreizējā valdība ir ļoti fragmentēta un esošajā koalīcijā ir par daudz partiju.

Savukārt šādā situācijā ir lielas problēmas risināt sabiedrībā jūtīgus jautājumus, jo ir grūti pieņemt drosmīgus lēmumus,» uzskata Erlangers.

Pabriks arī pauda kritiku par Merkeles 2015. gada centieniem risināt globālo migrācijas krīzi. «Merkele vienmēr ir bijusi samērā pasīva politiķe, kuras stratēģija ir bijusi nogaidīt un skatīties, vai apkārt notiekošās problēmas ilgtermiņā neatrisināsies pašas un nebūs  papildus  vajadzīga Vācijas iesaiste. Tomēr bēgļu krīzes gadījumā Merkele nolēma parādīt savu proaktīvo pusi. Diemžēl viņa izgāzās un bija spiesta lūgt Briseles palīdzību,» saka Pabriks. 

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu