Nākamajai Saeimai būs jālemj par vairākiem svarīgiem jautājumiem

Saeimas sēžu zāle. Ilustratīvs foto

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Saeima šajā sasaukumā cer pieņemt Trauksmes cēlēju likumu un izlemt, vai Valsts prezidentu ievēlēs atklāti. Bet par pašvaldību referendumiem un Valsts dienesta likumu būs jālemj nākamajai Saeima, svētdienas vakarā vēstīja raidījums "Nekā personīga". 

Partijas sola palielināt pensijas, mazināt nodokļus, padarīt zāles lētākas, bet jaunās Saeimas un valdības pirmais darbs būs nākamā gada budžets. Tas daļēji jau ir gatavs, un lemšanu atlikt nevarēs. 13. Saeima uz pirmo sēdi sanāks 6. novembrī. Tobrīd vecā valdība jau būs izstrādājusi nākamā gada valsts budžetu, bet jālemj par to būs jaunajam parlamentam. Likums ļauj vēlēšanu gadā budžetu pieņemt četrus mēnešus pēc jaunās valdības apstiprināšanas. Ja par valdību neizdosies vienoties raiti, valsts turpinās dzīvot pēc 2018. gada budžeta. Tas apturēs reformas veselībā, banku uzraudzībā.

Nākamā valdība mantos šīs valdības sāktas reformas, ko apturēt būtu ļoti grūti, - jauno izglītības satura ieviešanu, pārmaiņas veselības aprūpes finansēšanā.

Valdība vēl cer paspēt pabeigt mājokļu atbalsta programmu īres namu būvēšanai un apstiprināt OIK likvidēšanas plānu. Taču vairs nepaspēs tikt galā ar pašvaldību reformu.

Arī parlamentam ir darbi, ko tas cer pabeigt līdz nākamā sasaukuma pirmajai sēdei – pieņemt Trauksmes cēlēju likumu, kā arī izlemt, vai Valsts prezidentu turpmāk vēlēs atklātā balsojumā. Savukārt tas, vai prezidents būs tautas vēlēts, būs jālemj jau nākamajai Saeimai. 

Pie nepadarītajiem darbiem paliks  sodu politikas maiņa, jo nav līdz galam izstrādāts jauns Administratīvo pārkāpumu procesa likums. Vēl no 11. Saeimas ir mantots likumprojekts par pašvaldību referendumiem. Arī 12.Saeima to nodos tālāk.

Saeima nepagūs pieņemt jaunu Valsts dienesta likumu, ar kuru bija iecerēts ieviest augstāku atbildību valsts dienestā strādājošajiem un atklātus konkursus uz visiem amatiem. Nebūs arī grozījumu Valsts kontroles likumā, kas ļautu piedzīt zaudējumus no amatpersonām, kuras pieļāvušas pārkāpumus.

Pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas deputāti rosināja uz izmeklēšanas laiku atņemt centrālās bankas vadītājam pilnvaras vadīt banku.

Nu jau aizejošā 12. Saeima ar mainīgām sekmēm cenšas pieņemt dažus nozīmīgus lēmumus. Iecere samazināt ātro kredītu procentu likmes pirms galīgā lasījuma izčākstējusi, un tās vietā nācis ierosinājums aizliegt ātro kredītu reklāmas. Toties lielā steigā deputāti virza čekas maisu publiskošanu. Nepilnu mēnesi pirms parlamenta pilnvaru beigām galīgajā lasījumā šim likumam iesniegti vairāk nekā 50 priekšlikumu. 

Gandrīz pusi no priekšlikumiem bija sagatavojusi VDK zinātniskās izpētes komisija, bet tos iesniedzis - deputāts Veiko Spolītis. Lai procesu paātrinātu, atbildīgā komisija tos visus noraidīja.

VDK dokumentu publiskošana internetā vēl jāapstiprina nākamajā Saeimas sēdē. No jaunās Saeimas būs atkarīga arī Latvijas nostāja par tālāku bēgļu uzņemšanu. Šis jautājums Eiropadomes dienaskārtībā varētu nonākt nākamā gada sākumā.

Uz augšu