LTV analīze: partijas nepiedāvā risinājumu krīzei augstākajā izglītībā

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Partiju plāni augstākās izglītības jautājumu risināšanā nepiedāvā risinājumu aktuālajām problēmām, secina LTV raidījums “de facto”

Augstskolu skaits

Viens no jautājumiem, par kuru izsakās teju visas partijas, ir augstskolu skaits. Latvijā ir 16 valsts un 11 privātās augstskolas, 900 studiju programmas. Teju visas lielākās partijas piedāvā risinājumu. Radikālākais – “KPV LV” priekšlikums izveidot vienu valsts universitāti, samazinot programmu skaitu no 900 līdz 300.

Kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš neveiksmīgi mēģināja samazināt augstskolu skaitu, skaidro – tik drastisks solis vienkārši nav iespējams: “Tad jābūt vienas partijas valdībai. Augstskolas pieder dažādām ministrijām, un tā būs politiska cīņa.”

No lielajām partijām augstskolu apvienošanu nosaukušas arī “Attīstībai/Par!” un “Saskaņa”. “Paristi” daudz neskaidro, bet “Saskaņas” pārstāvji publiski pauž ideju par četrām valsts līmeņa augstskolām un reģionālajām, kas pieskaņotas konkrētu reģionu prasībām.

Atvērtība pasaulei

5% no valsts augstskolu akadēmiskā personāla ir ārzemnieki. Lielākajā augstskolā (Latvijas Universitātē) tikai 1%. Salīdzinājumam – Tartu Universitāte ārzemnieku piesaisti uzstādījusi kā mērķi, tagad 10% no akadēmiskā personāla ir ārvalstnieki. Lielākie politiskie spēki šajā jautājumā sadalās divās nometnēs. Partijas, kas šobrīd ir valdībā (Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība”), uzsver, ka likumos nekas nav jāmaina. Jau tagad ārzemnieki bez valsts valodas zināšanām varot strādāt Latvijā. Bet tā ir tikai daļa no patiesības. Likumos skaidri teikts – visiem profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem izcili jāpavalda latviešu valoda. Ārzemnieku piesaistīšanu padara iespējami vairāki sarežģīti formulēti izņēmumi. Opozicionārā “Saskaņa” un jaunpienācēji “Attīstībai/Par!” piedāvā ierobežojumus atcelt. Arī Jaunā konservatīvā partija sola piesaistīt starptautisko mācībspēkus. Konkrētu mehānismu arī šīs partijas nepiedāvā.

Budžeta vietu sadalījums

Sistēma, kuras ietvaros daļai studentu jāmaksā par izglītību, bet citi tiek tā sauktajās budžeta vietās, šķiet likvidējama divām lielajām partijām. “Saskaņa” maksu par studijām grib atcelt tikai valsts augstskolās, “Attīstibai/Par!” - visās. Nacionālā apvienība piedāvā bezmaksas izglītību tautsaimniecībai nozīmīgajos virzienus, ZZS – papildu budžeta vietas eksaktajās zinātnēs, Jaunā konservatīvā partija eksakto zinātņu studentiem sola papildu stipendijas.

Bijušais Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš uzskata, ka tas neko neietekmēs: “Pat tik populārā specialitātē kā datorika... Ar 1. prioritāti piesakās tieši tik cilvēku, cik ir budžeta vietu. Daudzās mazāk populārajās zinātnēs budžeta vietas paliek neaizpildītas.”

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu