Lai gan tā varētu šķist, Lielbritānija nav idiotu pilna (4)

«Ja mēs aplūkojam pēdējos gadu desmitos pieņemtos Eiropas Savienības līgumus (Nicas, Amsterdamas, Lisabonas, Māstrihtas), tad tie ir pakāpeniski samazinājuši nācijvalstu ietekmi organizācijā, taču pašu Eiropu nebūt nav padarījuši stiprāku mūsdienu pasaulē. Gluži otrādi – tā ir palikusi vēl vājāka,» norāda Frenčs.

«Es uzskatu, ka «Brexit» ir sākums daudz lielākam procesam Eiropas Savienībā, kura ietvaros notiek virzība nevis uz nācijvalstu atteikšanos no savas suverenitātes, bet gan uz to stiprināšanu.

Nedomāju, ka ES integrācija ir beigusies, taču organizācijas nākotne ir savstarpēji neatkarīgu valstu superalianse.

Ideja par Eiropas Savienoto Valstu izveidi ir mirusi. Ja mēs spēsim nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumus pārnacionālā līmenī, bet vienlaicīgi veidot politiku arī pēc iespējas tuvāk cilvēkiem, tad tas padarīs mūs stiprākus. Ļoti tuvai eiropiešu superaliansei ar integrācijas elementiem būtu liels spēks, jo cilvēki justos daudz pārliecinātāki par ES institūciju leģitimitāti un saprastu, par ko tie balso. Tas, ko ES iedzīvotāji un īpaši briti nevēlas, ir attāla birokrātija Briselē, kurai nav saiknes ar elektorātu, kura maldīgi apgalvo, ka pārstāv visu Eiropas Savienības iedzīvotāju intereses un kura liedz iespēju varai atrasties dalībvalstu iedzīvotāju tuvumā,» viedokli pauž Frenčs. Papildus tam eksperts uzskata, ka eiroskeptiskās Lielbritānijas aiziešana nekādā gadījumā neradīs jaunu zelta laikmetu Eiropas integrācijā. «Paskatīsimies, kas notiek Itālijā, Spānijā un pat Vācijā. Pat vāciešiem nav apetītes maksāt par dziļākas integrācijas projektiem. Nemaz nerunājot par Franciju, kura nekādā gadījumā negribētu savu nacionālo identitāti nomainīt pret Eiropas identitāti,» apgalvo Frenčs.

Politikas zinātnieks arī norāda, ka briti eiropiešiem nav ienaidnieki un tie atrodas pavisam citur.

«Mūs nevajadzētu par tādiem uzskatīt, jo mūsu karavīru kapsētas ir katrā Rietumeiropas valstī.

Tajās ir apglabāti cīnītāji, kuri atdeva savas dzīvības par Eiropas brīvību. Lielbritānijas iedzīvotāji «Brexit» ietvaros ir izdarījuši demokrātisku izvēli,» norāda Frenčs. Vienlaikus politikas zinātnieks norāda, ka Lielbritānija ir un paliek viena no spēcīgākajām NATO dalībvalstīm (būdama gan ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, gan kodolvalsts, gan viena no piecām pasaulē bagātākajām valstīm, gan arī viena no piecām pasaules militāri spēcīgākajām valstīm) un tās šķiršanās no Eiropas Savienības varētu ietekmēt arī Baltijas valstu drošību. Ja «Brexit» norisināsies slikti, tad tam būs toksiska ietekme uz visu aliansi. Diemžēl pašreizējās Eiropas Savienības prasības savstarpējo attiecību izveidei pēc «Brexit» ir ārkārtīgi augstas, un Lielbritānijai tās būtu ārkārtīgi grūti pieņemt. Ir nepieciešams darījums, kurš Londonai būtu taisnīgs un neradītu traucējumus tirdzniecībai ar bloka valstīm.

Pretējā gadījumā skaļākas varētu kļūt balsis, kas uzdod jautājumu – kāpēc mums būtu jāiet palīgā tām valstīm, kuras pūlas mūs sodīt?

Šāda scenārija risks būtu jāuztver ārkārtīgi nopietni. Tādēļ es ceru, ka saprāta balsis uzvarēs un tiks panākta vienošanās, kura apmierinās visas iesaistītās puses,» spriež Frenčs.

Būtiski, ka bez Lielbritānijas atrašanās Eiropas Savienības sastāvā varētu iztikt arī spēcīgākā NATO dalībvalsts – ASV, kura vairs neredz britus kā savu tiltu ietekmei Eiropā. Tādēļ tā atturēsies no papildu spiediena, lai panāktu Lielbritānijas lielāku integrāciju ES politikā. «Lai gan nenoliedzami, ka Vašingtona zaudēs savu spēcīgāko valsti Eiropas Savienības iekšienē, tomēr tā ir iemācījusies strādāt divpusējā līmenī ar visām organizācijas dalībvalstīm – Franciju, Vāciju, arī Latviju. Tai vairs obligāti nevajag Londonu, lai runātu ar Eiropu. Mūsdienu Amerikai ir daudz svarīgāki ir mūsu jaunie aviācijas bāzes kuģi Ziemeļvirdžīnijā, kuri jau nes amerikāņu jaunos F-35 iznīcinātājus. ASV ir svarīgi tas, ka mēs spējam sniegt īstu pienesumu tās kaujas spēju uzlabošanai pasaulē,» norāda Frenčs.

Runājot par Lielbritānijas spēku, Frenčs norāda, ka pašreizējā Skripaļu lieta ir bijusi viņa valstij lieliska iespēja nodemonstrēt tās izlūkdienestu spējas. «Briti ir pilnībā uzveikuši GRU.

Kā jūs domājat, vai Bellingcat ieguva informāciju par viena uzbrucēja patieso identitāti no publiski pieejamiem avotiem?

Mēs Krievijai nosūtījām ļoti spēcīgu signālu, ka mūsu izlūkdienestu kvalitāte ir ārkārtīgi augsta. Tāpat mums ir ļoti labas spējas kibertelpā (tai skaitā kiberuzbrukumu veikšanai). Ar to palīdzību mēs varam atturēt Krievijas veiktos uzbrukumus arī šajā dimensijā,» saka Frenčs. «Krievija pagaidām pret NATO dalībvalstīm izmanto to, ko es dēvēju par 4D karadarbību – dezinformācija, informācijas traucēšana, destabilizācija un, iespējams, arī iznīcība. Lai stātos pretī Krievijas draudiem, NATO dalībvalstīm ir nepieciešams tērēt 2% no sava budžeta aizsardzībai (tai skaitā 20% no tiem jauna ekipējuma iegādei), laikus jāidentificē Krievijas izplatītās viltus ziņas un jāaizsargā kritiskā infrastruktūra,» uzsver Frenčs.

«Krievija uzvedas kā stratēģiskais huligāns, kuram jāstājas pretī.

Tās ekonomikas lielums ir tikai apmēram puse no Lielbritānijas ekonomikas lieluma. Ja Maskava vairāk ieguldītu naudas savos cilvēkos un ražošanas attīstībā, nevis militāro manevru veikšanai, tā kļūtu par daudz nopietnāku spēlētāju nekā pašlaik. Mēs, NATO sabiedrotie, darīsim visu, lai atbildētu uz Maskavas izaicinājumiem. Tomēr tajā pašā laikā nedrīkstam aizmirst, ka durvīm dialogam ar Krieviju vienmēr jābūt atvērtām. Tas, ko beigu beigās visi vēlamies, ir konstruktīvas, uz abpusēju cieņu vērstas attiecības ar lielvalsti, ko sauc Krievija. Tam būtu jābūt arī jūsu interesēs, jo katru reizi, kad Krievija nošķaudās, Baltijas valstis saķer iesnas. Lielbritānijā to saprot pat ļoti labi. Es pats vēlētos, kaut Rietumeiropas valstu līderi (ieskaitot Lielbritānijas līderus) atbrauktu un pavadītu mēnesi kāda Baltijas valstu līdera kurpēs. Es vēlētos, lai viņi redzētu kā starptautiskā drošība tiek redzēta no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas perspektīvas,» apgalvo Frenčs.