Uz jautājumu, vai Armēnijas izvēle balansēt starp divām pusēm ir izdarīta saistībā ar iegūtajām mācībstundām no Gruzijas negatīvās pieredzes (īpaši 2008. gada Krievijas-Gruzijas kara), Pogosjans gan atbild izvairīgi. Tomēr tajā pašā laikā var arī nojaust, ka Gruzijas karu Armēnijas vadība ir ievērojusi gan. «Katras valsts pieredze Armēnijai ir bijusi noderīga. Esam mācījušies gan no Gruzijas, gan no Ukrainas, gan arī no Baltijas. No jums ņemam piemēru, kā veidot attiecības ar jūsu austrumu kaimiņu un pie reizes arī realizēt sapni par neatkarību. Mācāmies arī no pasaules vēstures kopumā. Galvenais ir, lai mēs vispār mācītos un iegūtu pareizās mācībstundas,» saka Pogosjans.
Vienlaikus Pogosjans arī norāda, ka, neskatoties uz viņa valsts tuvo sadarbību ar Krieviju, kā tilti izkļūšanai no relatīvās izolācijas Kaukāza reģionā kalpo pavisam citas valstis – Gruzija un Irāna (īpaši enerģētikas industrijā). «Mums ar šīm valstīm ir lieliskas attiecības. Tiesa, saistībā ar Donalda Trampa lēmumu atjaunot pret Irānu starptautiskās sankcijas cietēja ir arī Armēnija. Esam ilgstoši mēģinājuši liberalizēt mūsu enerģētikas industriju un meklēt veidus, kā nodrošināt šajā laukā pašpietiekamību.
Sākām būvēt jaunu gāzesvadu no Irānas, taču jauno sankciju ietvaros tika noteikts aizliegums no šīs valsts iepirkt dabasgāzi.
Tomēr, neskatoties uz to, ASV administrācija saprot, ka mēs esam Irānas kaimiņvalsts un nevarēsim sekot pilnīgi visām Vašingtonas avantūrām. Runājot par Gruziju, mums ar šo valsti kopā ar jau minēto Irānu ir vienota elektrības infrastruktūra, kuras ietvaros veicam šā energoresursa savstarpējo apmaiņu,» uzsver Pogosjans.
Turpinot par energoresursu neatkarības panākšanu (domājams, no Krievijas), Pogosjans arī atzīmē, ka Armēnija lielu darbu veic valsts iekšienē. «Cenšamies pilnveidot mūsu kodolreaktoru, lai cik vien iespējams paildzinātu tā darbību. Iespējams, nākotnē arī uzbūvēsim vēl vienu. Tāpat attīstām arī hidroenerģiju, saules enerģiju un enerģijas iegūšanu caur vēja spēku,» saka Pogosjans.
