Tango ģeopolitikas lāstā jeb kāpēc Armēnijai saskan ar Krieviju

FOTO: Sputnik/Scanpix

«Lai saprastu Armēnijas drošības prasības, ir nepieciešams aplūkot tās kaimiņvalstis. Rietumos no mums atrodas Turcija, kura vēl arvien nevēlas atzīt 1915. gadā notikušo armēņu genocīdu, bet austrumos – Azerbaidžāna, kura pret mums cīnās Kalnu Karabahas konflikta ietvaros. Mūsu saites ar Krieviju ir tuvas tieši šīs saspringtās ģeopolitiskās situācijas dēļ,» intervijā portālam TVNET, kura norisinājās starptautiskās politikas un drošības konferencē «Rīgas konference 2018», pauda Armēnijas prezidenta padomnieks Tevans Pogosjans.

«Krievijai Armēnijas teritorijā ir militāra bāze, kurā uzturas aptuveni 3000 karavīru, kuri garantē valsts drošību.

Latvijai kā NATO dalībvalstij būtu jāsaprot: lai gan 3000 šķiet ļoti mazs skaits, viena Krievijas kareivja nošaušanai var būt ļoti tālejošas sekas, kuras atbalsotos Maskavas lielākā iesaistē Armēnijas problēmās.

Tāpat esam pievienojušies arī Krievijas vadītajai Kolektīvās drošības līguma organizācijai un Eirāzijas Savienībai,» stāsta Pogosjans.

Pogosjans arī saka, ka principā Armēnijas izdarītā ģeopolitiskā izvēle par labu Krievijai ir ļāvusi tai arī atsevišķās jomās veidot sadarbību ar Eiropas Savienību un izvairīties no Maskavas dusmām.

«Krievija neiebilst pret mūsu kļūšanu bagātai un spēcīgai ekonomikas dimensijā, jo nekad neesam vēlējušies pieņemt Rietumu institūcijas un tās pagaidām nav gatavas pieņemt arī mūs.

Ja mēs sāktu virzību uz Eiropu, tad Eiropas Savienība pati pirmā pateiktu, ka neesam dalībai organizācijā vēl gatavi valdošo konfliktu dēļ. Vēlos atgādināt, ka ES Austrumu partnerības programma, kurai ir pievienojusies arī Armēnija, nenosaka, ka tās dalībniecēm obligāti būtu jākļūst arī par organizācijas dalībvalstīm. Tā ir tikai iniciatīva ES kaimiņvalstu stabilizācijai un ekonomiskai attīstībai. Šādā virzienā skatās arī Armēnija. Kamēr vien esam Eirāzijas Savienības dalībvalsts, mums nekas nedraud,» norāda Pogosjans.

Uz jautājumu, vai Armēnijas izvēle balansēt starp divām pusēm ir izdarīta saistībā ar iegūtajām mācībstundām no Gruzijas negatīvās pieredzes (īpaši 2008. gada Krievijas-Gruzijas kara), Pogosjans gan atbild izvairīgi. Tomēr tajā pašā laikā var arī nojaust, ka Gruzijas karu Armēnijas vadība ir ievērojusi gan. «Katras valsts pieredze Armēnijai ir bijusi noderīga. Esam mācījušies gan no Gruzijas, gan no Ukrainas, gan arī no Baltijas. No jums ņemam piemēru, kā veidot attiecības ar jūsu austrumu kaimiņu un pie reizes arī realizēt sapni par neatkarību. Mācāmies arī no pasaules vēstures kopumā. Galvenais ir, lai mēs vispār mācītos un iegūtu pareizās mācībstundas,» saka Pogosjans.

Vienlaikus Pogosjans arī norāda, ka, neskatoties uz viņa valsts tuvo sadarbību ar Krieviju, kā tilti izkļūšanai no relatīvās izolācijas Kaukāza reģionā kalpo pavisam citas valstis – Gruzija un Irāna (īpaši enerģētikas industrijā). «Mums ar šīm valstīm ir lieliskas attiecības. Tiesa, saistībā ar Donalda Trampa lēmumu atjaunot pret Irānu starptautiskās sankcijas cietēja ir arī Armēnija. Esam ilgstoši mēģinājuši liberalizēt mūsu enerģētikas industriju un meklēt veidus, kā nodrošināt šajā laukā pašpietiekamību.

Sākām būvēt jaunu gāzesvadu no Irānas, taču jauno sankciju ietvaros tika noteikts aizliegums no šīs valsts iepirkt dabasgāzi.

Tomēr, neskatoties uz to, ASV administrācija saprot, ka mēs esam Irānas kaimiņvalsts un nevarēsim sekot pilnīgi visām Vašingtonas avantūrām. Runājot par Gruziju, mums ar šo valsti kopā ar jau minēto Irānu ir vienota elektrības infrastruktūra, kuras ietvaros veicam šā energoresursa savstarpējo apmaiņu,» uzsver Pogosjans.

Turpinot par energoresursu neatkarības panākšanu (domājams, no Krievijas), Pogosjans arī atzīmē, ka Armēnija lielu darbu veic valsts iekšienē. «Cenšamies pilnveidot mūsu kodolreaktoru, lai cik vien iespējams paildzinātu tā darbību. Iespējams, nākotnē arī uzbūvēsim vēl vienu. Tāpat attīstām arī hidroenerģiju, saules enerģiju un enerģijas iegūšanu caur vēja spēku,» saka Pogosjans.

Uz augšu