Attīstības ekonomikas piedzīvo naftas šoku
Vai naftas cenas pasaulē ir ceļā uz jauniem rekordiem?

FOTO: Reuters/ScanPix

Londonas biržā tirgotās “Brent” markas jēlnaftas cenai tuvojoties 85 dolāru par barelu atzīmei un analītiķiem brīdinot, ka 100 dolāri par barelu ir tikai laika jautājums, ir visnotaļ mierinoši atcerēties, ka pašreizējās cenas naftas tirgū būtiski atpaliek no 2008.gadā sasniegtā visu laiku augstākā līmeņa - 147,5 dolāriem par barelu. Tas ir mierinoši, bet nepareizi, jo lielā daļā attīstības ekonomiku naftas cenas, rēķinot vietējās valūtās, jau ir pietuvojušās vai pat pārsniegušas 2008.gada cenu līmeni, vēsta ASV finanšu ziņu un datu aģentūra “Bloomberg”.

Lai arī “Brent” cena dolāros joprojām būtiski atpaliek no pirms desmit gadiem piedzīvotā cenu trakuma, situācija ir pavisam savādāka, kad “Brent” naftas cena tiek izteikta vairāku attīstības ekonomiku vietējās valūtās. 

Piemēram, rēķinot Brazīlijas reālos, “Brent” naftas cena 2008.gadā sasniegto līmeni pārsniedza jau šā gada martā, šobrīd 2008.gada rekordu pārsniedzot jau par gandrīz 50%. 

Tikmēr Meksikas peso izteiksmē “Brent” cena 2008.gada līmeni pārsniedza šā gada maijā. 

Virs 2008.gada līmeņa pagājušajā mēnesī palielinājās arī “Brent” cena Dienvidāfrikas randos. 

Sagaidāms, ka drīzumā 2008.gada cena tiks pārsniegta arī Indijā un Indonēzijā. 

Samazinoties attīstības ekonomiku valūtas vērtībai pret ASV dolāru, pieaugošā dolāros izteiktā naftas cena negatīvi ietekmē patērētājus šajās valstīs. 

FOTO: REUTERS/SCANPIX

Šāda dinamika palīdz izskaidrot, piemēram, šā gada maijā Brazīlijā notikušo kravas automašīnu vadītāju streiku. 

Tā arī zināmā mērā izskaidro Brazīlijā vērojamo Brazīlijas galēji labējā politiķa un prezidenta kandidāts Žairs Bolsonaru politisko “atdzimšanu”. 

Meksikā naftas sadārdzināšanās negatīvā ietekme daļēji palīdzēja šovasar notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarēt Andresam Manuelam Lopesam Obradoram, kurš savā priekšvēlēšanu kampaņā solīja, ka degvielas cenu kāpums valstī tiks apturēts, palielinot valsts subsīdijas un uzbūvējot jaunas naftas pārstrādes rūpnīcas. 

Līdzīga naftas ietekme var būt sagaidāma arī nākamajās Indijas vēlēšanās. 

Kopš 2014.gadā piedzīvotā naftas cenu krituma Indija ir ieviesusi papildu nodokļus degvielai, kā rezultātā degvielas cena Indijas pilsētās šobrīd ir sasniegusi rekordaugstu līmeni. 

Tas radījis situāciju, ka degviela Indijā ir kļuvusi par vienu no dārgākajām pasaulē, rēķinot attiecībā pret vidējiem iedzīvotāju ieņēmumiem. Viens galons (3,8 litri) degvielas Indijā šobrīd maksā vairāk nekā trīs ceturtdaļas vidējo viena indieša vienas dienas ienākumu. 

Tikmēr, piemēram, Filipīnās 95.markas benzīna cena šobrīd ir sasniegusi jau gandrīz 60 peso (1,1 dolāru), kas ir par aptuveni ceturtdaļu vairāk nekā gada sākumā.

FOTO: REUTERS/SCANPIX

Daudzās pasaules valstīs ir spēkā mehānismi, kas palīdz pazemināt naftas cenu pieauguma negatīvo ietekmi. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) datiem, pasaules valstu valdības 2016.gadā naftas subsīdiju veidā iztērēja kopumā 105 miljardus ASV dolāru. Visticamāk, šo subsīdiju apjoms kopš 2016.gada ir būtiski palielinājies, ņemot vērā, ka naftas cena pirms diviem gadiem bija krietni zemāka nekā tagad. 

Šie mehānismi sniedz atbalstu degvielas pircējiem, tomēr izmaksas jau nekur nepazūd. 

Venecuēlā joprojām ir viena no lētākajām degvielām pasaulē, tomēr dramatiskās atšķirības starp cenām Venecuēlā un tās kaimiņvalstīs ir veicinājušas degvielas kontrabandas un organizētās noziedzības uzplaukumu pie Venecuēlas robežām. 

Šādas subsīdijas arī negatīvi ietekmē tās īstenojošo valstu budžetus, it īpaši tas izpaužas gadījumā, kad tās atkal jāpalielina situācijā, kad samazinās attiecīgās valsts valūtas vērtība, tādējādi radot apburto loku. 

2014.gadā, kļūstot par Indonēzijas prezidentu, Džoko Vidodo paziņoja par degvielas subsīdiju atcelšanu valstī. Tomēr, ņemot vērā degvielas sadārdzināšanos, prezidents var izjust kārdinājumu subsīdijas atjaunot, jo nākamgad Indonēzijā gaidāmas jaunas vēlēšanas. 

Šādi precedenti jau ir bijuši - pašreizējais Malaizijas premjerministrs Mahatirs bin Mohamads šogad atjaunoja iepriekšējās valdības atceltās degvielas subsīdijas.  

Līdzīgi rīkojas arī Taizemes hunta, kas “iedarbināja” naftas cenu stabilizēšanas fondu pēc tam, kad valsts iedzīvotāji sociālajos tīklos masveidā protestēja pret degvielas sadārdzināšanos. 

Labākais, uz ko degvielas pircēji attīstības ekonomikās un šo valstu valdības var cerēt, ir papildu piegādes globālajam naftas tirgum, kas veicinātu cenu samazināšanos. 

Tomēr, ņemot vērā, ka Irānas naftas piegādes drīzumā skars jaunas ASV sankcijas, bet Venecuēlas naftas nozare joprojām atrodas dziļā krīzē, globālais naftas tirgus joprojām izskatās visai saspīlēts. 

Kā liecina Lielbritānijas enerģētikas kompānijas BP aplēses, naftas patēriņš attīstītajās ekonomikās ir sasniedzis maksimumu, un tas nozīmē, ka nākotnē galvenās pieprasījuma pieauguma veicinātājas būs tieši attīstības ekonomikas. 

Uz augšu