Fantosmija: sindroms, kad cilvēks saož neesošas lietas

Kā rakstīts izdevumā “The Conversation”, fantosmijas smakas visbiežāk ir nepatīkamas; daži sajūt izkārnījumu vai kanalizācijas smaku, citi cigarešu dūmus vai ķimikālijas. Šādas epizodes var izraisīt skaļi trokšņi vai gaisa plūsmas izmaiņas nāsīs. Interesanti, ka daži cilvēki spēj paredzēt, kad notiks nākamā ožas halucinācija.

Pirmo reizi smarža var ilgt dažas minūtes un gada laikā atkārtoties katru dienu, nedēļu vai mēnesi. Ņemot vērā, ka ožas sajūta dominē pār garšas sajūtu, fantosmijas laikā ēdiens var garšot pēc iedomātās smakas avota. Kopumā šis sindroms var pamatīgi ietekmēt dzīves kvalitāti, un smagos gadījumos var novest cilvēku pat līdz pašnāvnieciskām domām.

Saistītie stāvokļi

Cilvēki, kuri cieš no fantosmijas, bieži sūdzas arī par saistītu stāvokli – parosmiju. Tas ir sindroms, kad kāda lieta ož pēc kaut kā pilnīgi cita, piemēram, rozes ož pēc kanēļa. Tiesa, lielākajā daļā gadījumu smarža ir krietni nepatīkamāka.

Gan fantosmija, gan parosmija tiek dēvētas par “kvalitatīvās ožas traucējumiem”. Atšķirībā no kvantitatīvajiem traucējumiem, kad oža vai citas sajūtas pazūd pavisam, šajā gadījumā mainās tikai ožas kvalitāte.

Kā tādu var saķert?

Parasti pirmo fantosmijas gadījumu cilvēks piedzīvo 15 līdz 30 gadu vecumā, un tā vairāk ietekmē sievietes nekā vīriešus. Biežāk tā var parādīties pacientiem, kuri sirgst ar depresiju, migrēnu, epilepsiju vai šizofrēniju.

Nevienam nav īsti skaidrs, kas izraisa fantosmiju, bet uzskata, ka tā rodas centrālajā smadzeņu daļā – vietā, kas atbild par emocijām un smaržu uztveri. Labās ziņas ir tādas, ka fantosmija parasti pazūd pati, ļaujot iztikt bez medicīniskas iejaukšanās.