- Kas ir projekts “Bibliotēka” un kāds bija tā izveides iemesls?

- Vēlamies celt godā grāmatu. Vēlamies sabiedrībai atgādināt un aktualizēt literatūras nozīmi daudzpusīgas personības veidošanās procesā kā neatņemamu intelektuālās izglītības sastāvdaļu. Es domāju, ka šis projekts pats izvēlējās mūs. Paskatieties uz vārda “bibliotēka” pirmajiem trim burtiem – BIB – Baltic International Bank. Es teiktu, ka tā ir likumsakarība, jo šogad banka svin savu 25 gadu jubileju, un 20 gadus no tiem esam mērķtiecīgi ieguldījuši Latvijas literatūras attīstīšanā un saglabāšanā. 

Projekta “Bibliotēka” iesākumā aicinājām latviešu rakstniekus Noru Ikstenu, Uldi Bērziņu, Māri Bērziņu un sabiedrībā atzītas autoritātes Vairu Vīķi-Freibergu, Imantu Lancmani, Kārinu Pētersoni, Andri Vilku, Zbigņevu Stankeviču  atklāt stāstus par literatūras nozīmi viņu dzīvē, stāstus par viņu personīgajām bibliotēkām, to saturu, emocionālo un profesionālo vērtību. Video stāstu sērija ir apskatāma mājas lapā www.manabiblioteka.lv, lai viņu pieredze var iedvesmot ikvienu no mums.

Pašlaik projektā ir iesaistījušies vidusskolēni un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi no visas Latvijas. Skolēni raksta esejas vai veido foto un video stāstus par kādu no tēmām: “Man tuva grāmata manas skolas bibliotēkā”, “Pasaule bez drukātām grāmatām”, “Grāmata ar raksturu”. Darbus projektam “Bibliotēka” vēl var iesūtīt līdz 19. oktobrim. Uzvarētāji uz valsts jubileju būs nopelnījuši iespēju papildināt savas skolas bibliotēku ar 100 jaunām grāmatām, ko dāvinās banka.

- Kādu vēsti jūs sabiedrībai caur to mēģināt nodot?

- Mūsu vēsts ir – lasiet grāmatas, un jūs piedzīvosiet daudzus atklāsmes brīžus, kas palīdzēs veidot jūsu personību. Mēs dzīvojam sevis meklēšanas un izzināšanas laikmetā. Mums paveras daudz iespēju, mēs esam gatavi daudziem interesantiem izaicinājumiem, mēs esam gatavi riskēt. Kādēļ mums ir tāda drosme? Tādēļ, ka mēs varam vērot citu personību pieredzes stāstus. Kā šīs personības veidojušās, kas viņas iedvesmojis, kur viņas meklēja atbildes – par to ir šis projekts. Katra cilvēka bibliotēka ir viņa atspulgs. Saulei un saules zīmei latviešu mitoloģijā ir centrālā loma. Tiklīdz cilvēks paņem rokās grāmatu – viņa dvēselē un prātā ienāk saules stars. Katrs no mums pats izvēlas savu spožumu. 

- Kāpēc tieši literatūra ir tā nozare, kuras vērtību uzsverat? 

- Mūsu mecenātisms aptver Latvijas sabiedrībai būtiskus kultūras, mākslas, sporta, zinātnes un uzņēmējdarbības procesus. Taču valsts simtgadē tieši caur ģimenes bibliotēku prizmu vēlamies akcentēt paaudžu saikni, pieredzes nodošanu, ģimenes lomu personības veidošanā. Literatūra ietver sevī  pārmantojamību – tu vari atstāt grāmatu nākamajai paaudzei. Tas ir mākslas veids, kurš iedarbina visvairāk cilvēka emociju – prieku, interesi, bailes, dusmas, izbrīnu, bēdas. Grāmata un literatūra māca just. 

- No pirmajām divām publicētajām intervijām ar Noru Ikstenu un Zbigņevu Stankeviču ir noprotams, ka projektam ir sociāls raksturs. Ir pierasts, ka sociāla rakstura projektus organizē valsts sektors. Kāpēc tāda izvēle?

- Mums rūp vide, sabiedrība, kurā dzīvojam paši un kurā aug mūsu bērni. Es ļoti atbalstu korporatīvas sociālās atbildības pieeju, ka katrs var atrast kādu jomu, kādu padarāmu darbu, lai veidotu Latviju labāku. Valsts aparātam pietiek aktuālu risināmu jautājumu. Kopīgi mēs veidojam mūsu Latviju, neatkarīgi no tautības, valodas, dzimuma un citām atšķirībām.

- Vai, jūsuprāt, arī citiem privātā sektora uzņēmumiem būtu jāiesaistās sabiedriskās domas veidošanā, organizējot līdzīgus projektus?

- Tā ir mūsu kopīgā atbildība. Šeit mēs nekonkurējam savā starpā, kurš projekts ir labāks, veiksmīgāks, uzmanību pelnošāks. Šeit mēs uzsveram cilvēku savstarpējās attiecības, un, jo labāku piemēru mēs rādīsim, jo labsirdīgāka un tolerantāka veidosies mūsu sabiedrība.

- Vai un kā, jūsuprāt, “Bibliotēka” var mainīt vai ietekmēt sabiedrības lasīšanas paradumus, un vai tas ir nepieciešams?

- Būdami bērni, mēs mācamies no vecākiem, ieklausāmies viņu pieredzē un iedvesmojamies turpmākiem panākumiem. Es uzskatu, ka šāda veida pozitīva iekodēšana palīdz salikt pareizos  uzsvarus dzīvē un mēs varam iedvesmot cilvēkus lasīt. Es lasīšanai veltu laiku katru dienu. Lasīšana prasa koncentrēšanos, iedziļināšanos un arī laiku. Dzīves ritms dzen visus uz priekšu, bet vienmēr ir jāatrod laiks sev. Mēs sekojam līdzi savam uzturam, sportojam, izglītojamies. Literatūra ir prāta higiēna. Jo, tikai domājot un analizējot, mēs veidojam  sevi un tālāk - arī izglītotu nāciju.

- Kādu reakciju līdz šim esat saņēmuši no sabiedrības un no literatūras nozares pārstāvjiem?

- Esam pamanīti. Ar katru pozitīvu komentāru vai ierakstu mūsu sociālajos kontos priecājos, ka cilvēki atbalsta projektu “Bibliotēka”. Dalās ar domām par grāmatām, ko lasa, dalās ar pārdomām par priekšā lasīšanu bērniem, idejām, kā jaunajā paaudzē veicināt interesi par literatūru. Es ceru, ka mēs arī turpmāk varēsim cilvēkus motivēt lasīt vairāk grāmatu, lasīt saviem bērniem..

- Pašreiz ir publicētas divas intervijas. Kas ar projektu notiks tālāk? Vai varam gaidīt vēl kāda personāža iesaistīšanos? 

- Literatūra ir dzīva māksla. Tā pieņem dažādas formas un veidus. Mēs noteikti turpināsim attīstīt šo projektu un iesaistīsim tajā arvien vairāk aktīvus un līdzīgi domājošus cilvēkus. Mēs esam atvērti priekšlikumiem, mēs esam gatavi eksperimentēt ar pasniegšanas veidiem.

- Projekts ir bankas dāvana Latvijas sabiedrībai valsts 100 gadu jubilejā.

- Valsts esam katrs. Tādēļ tā  ir dāvana arī man kā Latvijas pilsonei. Es lepojos, ka mēs runājam par literatūru, ka latviešu autori saņem starptautiskus apbalvojumus, ka grāmatas tiek tulkotas citās valodās. Tā ir dāvana mums visiem. Dāvini otram to, ko tu vēlētos saņemt pats. Lasot es ieguldu sevī, un tas nozīmē, ka ieguldu savas valsts veidošanā.