Ameriks par Nacionālo koncertzāli: esam priecīgi par €23 miljoniem, bet kur ir vēl simts? (2)

Jau ziņots, ka septembra sākumā ar mērķi Rīgā izveidot Nacionālo koncertzāli, kurā būtu iespējams rīkot arī konferences, valdība pārdalīja Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 23 192 193 eiro apmērā no Rīgas pilsētas revitalizācijai paredzētajiem līdzekļiem. Kultūras ministrijai (KM) arī tika uzdots līdz šī gada 4.decembrim izstrādāt un iesniegt jaunu konceptuālo ziņojumu par Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu sadarbībā ar Rīgas domi uz pašvaldības īpašumā esošas zemes Rīgas centrā.

Tomēr Amerika ieskatā šis lēmums pēc būtības neko neatrisina. "Tas ir labi, ka valdība domā par risinājumiem, bet ar šo lēmumu pēc būtības nav pateikts nekas, jo jau iepriekš kopējos plānos bija iezīmēts, ka no Eiropas fondiem 23 miljoni eiro ies degradēto teritoriju attīstībai.

Patlaban valdība ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru pasaka: "Dārgā Rīga! Mēs jums dodam teritoriju attīstīšanai 23 miljonus." Bet aiz komata, melns uz balta ir rakstīts, ka tie ir paredzēti koncertzālei un konferenču centram, taču viņi nepasaka, vai tam visam jāatrodas AB dambī, Zaķusalā, Lucavsalā, Skanstē vai kur citur. Mēs esam priecīgi par 23 miljoniem. Bet kur ir vēl simts?" taujāja Ameriks.

Viņš vairākkārt norādīja, ka ar pārdalīto summu pašvaldība īsti neko nevar iesākt, jo nav skaidrs, kur ņemt pārējo naudu. Viņa ieskatā, valdības lēmumā bija jāraksta, ka nauda paredzēta nevis zāles un konferenču centra būvniecībai, bet, piemēram, AB dambja infrastruktūras nostiprināšanai.

"Nav šaubu, ka koncertzāli mums vajag, bet mūsu finanšu resursi nav tādi, kas no saistību viedokļa varētu šādu būvniecību "pacelt". Tas, ka mēs mētājam nelielu ERAF naudu šurpu turpu, pēc būtības neatrisina paša projekta realizāciju. Mēs jau Mežaparku būvējam uz valsts aizņēmuma pamata, bet likums nosaka, ka pašvaldības var uzņemties ilgtermiņa saistības ne vairāk kā 20% apmērā no kārtējā gada budžeta," skaidroja vicemērs.

Patlaban Rīgas saistības ir 12% apmērā no šīs summas. Pievienojot Mežaparka otrajai kārtai nepieciešamo aizdevuma summu, saistības būs jau aptuveni 16% apmērā. "Tas nozīmē, ka, pat gribot, no finansiālā viedokļa raugoties, mēs vieni paši uzbūvēt koncertzāli nevaram," pauda Ameriks.

Deputāts neslēpa, ka diskusijas par zāles izbūvi bijušas ne tikai saistībā ar AB dambi, bet arī Zaķusalu, Skanstes apkaimi un Kongresu namu. Viņa ieskatā piemērotākā vieta tomēr būtu Skanste.

"Loģiski spriežot, manuprāt, AB dambja projekts ir ļoti dārgs. Varbūt tas ir izcils, no arhitektūras viedokļa raugoties, bet tam ir nepieciešams ļoti liels finansējums, jo tur būs dambis jāstiprina, jābūvē klāt jauni pievedceļi un tilti, lai cilvēki vispār tur varētu nokļūt," sacīja amatpersona. Šī projekta izmaksas lēstas aptuveni 118 miljonu apmērā.

Viņaprāt, "neraugoties uz banku nedienām", Skanstes teritorija būtu optimālākā vieta, jo tur top jauna tramvaju līnija, un piekļuve šai vietai ir daudz labāka nekā citur. Kā otrs piemērotākais variants, pēc Amerika domām, varētu būt Kongresu nama pārbūve, kura, pēc arhitektu aprēķiniem, izmaksātu teju uz pusi mazāk - aptuveni 70 miljonus eiro.

Vicemērs gan uzsvēra, ka pašvaldība ar valdību "ir vienā frontes pusē", un diskusijas iesaistīto institūciju starpā notiek visu laiku. To, kad varētu notikt nākamā virzība projekta izstrādes gaitā, viņš gan prognozēt nevarēja.

Kā ziņots, finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādātājs Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai publiskās un privātās partnerības jomā - SIA "PricewaterhouseCoopers" - KM informatīvajā ziņojumā identificējis vairākus riskus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piesaistē Nacionālās akustiskās koncertzāles īstenošanai privātās-publiskās partnerības formā.

Viens no riskiem saistīts ar to, ka projekts īstenojams ļoti saspringtā termiņā, proti, līdz 2022.gada decembrim. "Tas rada augstu risku projekta izpildes un ieviešanas kvalitātei, jo konkursa nolikuma vai rezultātu apstrīdēšana varētu rezultēties procedūras ieilgšanā, kas turpmāk ietekmētu jau tā ierobežoto objekta projektēšanas un būvniecības laiku. Iespējas tirgū rast jau pilnībā sagatavotu projekta risinājumu ir apgrūtinātas, jo koncertzālei un konferenču centram ir jāatbilst specifiskām prasībām. Turklāt līdzšinējā pieredze apliecina, ka citu līdzīga apjoma būvju projektēšana ir tikusi veikta daudz ilgākā termiņā," skaidroja KM.

Tāpat ministrija norādīja, ka projekts būtu jāīsteno uz publiskas personas zemes, tomēr pastāvot augsts risks, ka publiskajam partnerim neizdotos minētajos termiņos iegūt savā īpašumā piemērotu zemes gabalu, jo identificētajās degradētajās Rīgas teritorijās nav brīvu, neapbūvētu un pēc konfigurācijas atbilstošu, publiskai personai piederošu zemes gabalu.

Kā iespējamu alternatīvu privātajai - publiskajai partnerībai KM ziņojumā izskatīja pirms vairākiem gadiem izskanējušo iespēju koncertzāli būvēt uz AB dambja, kas toreiz tika atzīta par ļoti finansiāli ietilpīgu projektu, norādot, ka šogad atjaunotās izmaksu prognozes AB dambja koncertzāles skiču konkursā uzvarējušajam projektam ar samazinātu telpu programmu liecina, ka projekta būvniecībai būtu nepieciešami 118 miljoni eiro. No tiem 22,5 miljoni eiro nepieciešami AB dambja stiprināšanai, labiekārtošanai, pievedceļu un tiltu izveidei, bet 5,9 miljoni eiro - projektēšanai un konsultācijām.