Līdzšinējie samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešanas Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām rezultāti ir pozitīvi - šādu viedokli trešdien diskusijā par šo jautājumu pauda Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
Ministrija: Samazinātajai PVN likmei augļiem un dārzeņiem ir pozitīvi rezultāti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute pēc diskusijas apstiprināja, ka samazinātās PVN likmes pozitīvā ietekme jau līdz šim esot skaidri redzama. Tāpēc ir pamats cerēt, ka no šā gada 1.janvāra līdz 2020.gada 30.jūnijam, kā plānots, par 10% izdosies audzēt reģistrēto pievienotās vērtības nodokļu maksātāju skaitu augļkopības un dārzeņkopības nozarē, par 6% - augļkopības un dārzeņkopības nozares preču un pakalpojumu apgrozījumu, bet augļkopības un dārzeņkopības produkcijas patēriņu izdosies audzēt par 2% (ik gadu) un vidējo atalgojumu augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē -par 6% (ik gadu).
Ingiļāvičute teica, ka reģistrēto PVN maksātāju skaits, kas ražo augļus un dārzeņus, šogad pirmajā pusgadā ir pieaudzis par 4%.
Tas ir labs rādītājs, ņemot vērā to, ka Latvijā šajā nozarē ir ļoti daudz mazo ražotāju, kuri saskaņā ar normatīvo aktu prasībām var nereģistrēties kā PVN maksātāji, jo to apgrozījums nesasniedz 40 000 eiro. "Šajā tirgū dominē ļoti daudz mazo ražotāju, kuriem apgrozījums nav tik liels, un viņiem nav obligāti jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Taču patlaban viņiem ir pat izdevīgi reģistrēties kā PVN maksātājiem," teica ZM pārstāve.
Ingiļāvičute diskusijā pastāstīja, ka šā gada pirmajā pusgadā augkopības un dārzkopības nozares preču un pakalpojumu apgrozījums audzis par 9% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Savukārt vidējais atalgojums augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē pat par 8,9% plānoto 6% vietā, kas ir ļoti labs rezultāts. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu nozarē, nav pamata domāt, ka darba algas tuvākajā laikā kritīsies.
Savukārt PVN ieņēmumi valsts budžetā no augļu un dārzeņu nozares šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn auguši par gandrīz 13 miljoniem eiro jeb 11,1%.
Tāpat samazinātā PVN likme pozitīvi ietekmējusi ražotāju naudas plūsmu, kā arī ražotājiem samazinājies PVN slogs un izdevies audzēt apgrozāmos līdzekļus.
ZM pārstāve gan atzina, ka datus par produkcijas patēriņu pašlaik vēl nevar aprēķināt, jo kopš samazinātās PVN likmes ieviešanas pagājis pārāk īss laiks.
Arī ZM parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis diskusijā norādīja, ka samazinātās PVN likmes ieviešanas līdzšinējie rezultāti vērtējami pozitīvi.
Komentējot augļu un dārzeņu cenu ietekmējošos faktorus, viņš atzina, ka šogad sausuma dēļ padevusies mazāka dārzeņu raža ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, līdz ar to pamata dārzeņu kultūras - burkāni, sīpoli un kāposti ir dārgāki, taču samazinātās PVN likmes ieviešana pozitīvi ietekmē arī to cenas. Savukārt kartupeļu cenas allaž bijušas samērā zemas, tāpēc to cenu atšķirība salīdzinājumā ar laiku pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas nav tik izteikti jūtama. Plūmēm, bumbieriem un āboliem cenu kritums ir jūtamāks.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektore Irina Pilvere norādīja, ka LLU pētnieki šogad apsekojuši 45 dažādus augļu, ogu un dārzeņu produktus Baltijas valstu veikalos, katru mēnesi konkrētā laikā novērtējot augļu un dārzeņu cenas. Latvijā vērtētas divas lielākās, dominējošās veikalu ķēdes, kamēr Lietuvā piecas, bet Igaunijā - divas. Rezultāti liecina, ka septembrī palielinājies to produktu skaits, kuri Latvijā veikalos ir lētāki nekā Igaunijā. Arī salīdzinājumā ar Lietuvu daudziem Latvijas veikalos pieejamajiem produktiem cenas ir zemākas.
Augļu un dārzeņu cenu starpība Latvijas veikalos salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu ir samazinājusies. Kopumā tendences ir pozitīvas.
Kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa atzina, ka Latvijas dārzeņu ražotāji ļoti izjūt PVN samazinājumu. Lai arī sliktākas ražas dēļ produkcijas cenas kāpj, pateicoties samazinātajai PVN likmei, to cenas ir zemākas nekā tad, ja PVN likme būtu 21%. Tādēļ pircējs cenu kāpumu neizjūt. Arī dārzeņu ražotāju sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu vērtējama kā laba. Tikmēr vairumtirgotāji vietējo dārzeņu produkciju pieprasa vairāk nekā iepriekšējos gados.
"Ļoti daudzi ražotāji ir gatavi iznākt no ēnu ekonomikas, oficiāli reģistrēties un maksāt algas," viņa sacīja, piebilstot, ka samazinātās PVN likmes ieviešana nozarē vērtējama vienīgi pozitīvi.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzinīgi novērtēja samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, norādot, ka "projekts" ir izdevies.
Pēc Treiberga domām, nākotnē Latvijā ir būtiski samazināt PVN likmi arī citām pārtikas precēm, ņemot piemēru no citām Eiropas valstīm, kur šāda rīcība jau attaisnojusies.
Kooperatīva "Baltijas dārzeņi" pārstāvis Jānis Bušs atzina, ka pēc samazinātās PVN likmes ieviešanas nozares apgrozījums pieaug, ēnu ekonomika nozarē samazinās, kamēr nodokļu maksātāju skaits kāpj. Līdz ar to sistēma strādā.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis apstiprināja, ka Latvijā mazumtirdzniecības veikalos ir pieejami kvalitatīvāki dārzeņi nekā, piemēram, Lietuvā. Tas, attiecīgi, ietekmē cenu. Tomēr kopumā svaigu augļu un dārzeņu cenas Latvijā pēc samazinātās PVN likmes ieviešanas ir samazinājušās salīdzinājumā ar to, kādas būtu bijušas, ja PVN likme būtu 21%. Daudzas preces mazumtirdzniecības veikalos, pēc viņa sacītā, ir pat lētākas nekā tirgū. Samazinātās PVN likmes ieviešana uzlabojusi arī pašu ražotāju naudas plūsmu, kamdēļ nākotnē augļu un dārzeņu ražotāji varētu vairāk investēt loģistikā, piemēram, iegādāties laistīšanas iekārtas.
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs uzsvēra, ka augļu un dārzeņu sektorā pēc samazinātās PVN likmes ieviešanas ir samazinājusies arī ēnu ekonomika. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtiski audzis augļu un dārzeņu patēriņš Latvijas iedzīvotāju pārtikas grozā.
Jau ziņots, ka PVN samazinātā likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemērota uz laiku no šā gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.