Linda Leen. Par gaidāmajiem 40, dzīvi bez bērniem un laulības zvērestu, ko, iespējams, nespētu dot... (8)

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Линда Лин
Линда Лин Foto: Пресс-фото

"Nav svarīgi skaitīt gadus, bet gan saprast, vai patiešām dzīvoju pilnasinīgi: vai dodu, cik jaudas, un ņemu, cik varu. Ir cilvēki, kas nevis paši vada savu dzīvi, bet pieņem to pasīvi: ņem to, kas nāk, bet neiet pēc kaut kā paši. Un tam nav saistības ar gadiem vai paaudzi," kad intervijā žurnālā "Ieva" dziedātājai Lindai Leen jautā par tuvojošos jubileju - 40 gadiem, viņa skaidro savas sajūtas.

Intervijā dziedātāja tiek arī izaicināta arī uz klasiskiem jautājumiem sievietei, kura šajā vecumā aizvien ir brīva kā vējš - bez oficiālas ģimenes, bērniem... Par to Lindai ir savs viedoklis. 

"Bet tikpat iespējams, ka ir cilvēki, kas  gribētu būt manā - brīvā vēja - vietā, kas ir vīlušies ģimenes dzīvē. Ir arī tādi stāsti.

Vai visas mammas simtprocentīgi katru mīļu brīdi ir priecīgas, ka viņām ir bērni? Nē, tā nav! Tāpat kā ne visas sievietes, kas apzināti izvēlējušās dzīvot bez bērniem, ir laimīgas.

Gan citu cilvēku, gan manā dzīvē kaut kas ir un kaut kas nav mana izvēle - daudz kas vienkārši ir noticis un notiek. Jo vairāk sevi iepazīstam, jo vairāk saprotam, kāpēc ir tā, kā ir.

Iespējams, mums patīk un pilnībā apmierina mūsu dzīve, bet, stereotipu vadītas, sev pārmetam: vai, nu kā tad tev var patikt tāda dzīve, piemēram, izbaudīt dzīvi bez bērniem! Ai, ai, tas taču nav normāli!

Tomēr pat tad, ja sev vai citiem gribētos, lai klājas kaut kā citādi, svarīgākais ir dzīvot savu apzināto dzīvi. Ja man jautā, vai es gribētu apprecēties, tad man jādomā par laulības zvēresta būtību. Esmu radusi dzīvot par visiem 100% - godīgi un bez atlaidēm.

Tāpēc par laulības zvērestu esmu domājusi: vai iespējams ko tādu apsolīt?! Veselībā un slimībā, nabadzībā un bagātībā... Gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē tur ir tik daudz aspektu! Neprotu melot un nezinu, vai spētu Dieva priekšā zvērēt, ka būšu kopā visu mūžu, neraugoties uz to, kā pati mainīšos un kā rīkosies otrs cilvēks.

Es nebūtu gatava ko tādu no sirds solīt! Drīzāk es to gribētu nosaukt nevis par zvērestu, bet par apņemšanos. Es varētu apņemties, ka darīšu visu, lai mīlestība plaukst un lai es pati esmu mīlestības vērta."

Vairāk interesanto un atklāto interviju ar Lindu Leen lasi šīs nedēļas žurnālā "Ieva". 

Komentāri (8)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu