14 dienas neziņā. "Kas kaiš mūsu gadu vecajai meitiņai?"

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Caro/ScanPix

Kopš dienas, kad ģimenes ārsts paziņoja, ka nepilnu gadu vecajai meitenei, iespējams, ir masaliņas, ir pagājušas 14 dienas, bet vecāki joprojām īsti nezina, kas bērnam kaiš, jo Latvijas Infektoloģijas centrā analīzes tiek taisītas vairāk nekā nedēļu. Analīžu rezultātus vecāki nesaņems e-pastā, viņiem neviens nepiezvanīs – pašiem jābrauc pakaļ! Mazulītes tēvs Jānis ir nesaprašanā par to, kas notiek mūsu veselības aprūpes sistēmā. Rīgas Austrumu slimnīcā skaidro, ka pie vainas ģimenes ārsta nosūtījuma neprecīzais formulējums.

“Es parasti nesūdzos, bet gribētu, lai bērnu medicīniskā aprūpe kļūtu labāka un līdzīgi negadītos kādam, kuram analīžu rezultāti vajadzīgi kritiski ātri,” iesāk Jānis.

Slimnīcas labirintos

Kad ģimenes ārste izteica aizdomas, ka nepilnu gadu vecajam bērnam ir masaliņas, vecāki uztraucās ne pa jokam.

Ieradās epidemiologi, noteica karantīnu, iztaujāja vecākus, vai viņi nav bijuši Krievijā. Masalu un, iespējams, arī masaliņu uzliesmojums šobrīd vērojams Ukrainā, arī Krievijas reģionos.

“Pie mums neviens ciemos nedrīkst nākt, bērns nedrīkst socializēties, lai infekcijas slimība neizplatītos. Kamēr nesaņemsim analīžu rezultātus, nezinām, vai bērnam ir masaliņas vai kas cits. Uztraukums ir liels, jo viņa mums ir pirmais bērns,” stāsta Jānis.

Pēc nedēļas vecāki, joprojām esot neziņā par bērna diagnozi, pauda neizpratni, kāpēc Latvijas Infektoloģijas centrā nesteidzas ar atbildi? Rīgas Austrumu slimnīcā saka, ka tā nav ierasta prakse – šoreiz problēma slēpjas formulējumā, kas minēts norīkojumā.

Urīna analīzes bija jānodod Latvijas Infektoloģijas centrā. “Nosūtījumu saņēmām 21.09. 15:00 un nodot paraugu līdz pulksten 17:00 - laboratorijas darba laika beigām - nepaspējām. 22., 23., 24. septembrī laboratorija paraugus, kas nav steidzami, nepieņēma,” turpina Jānis.

25. septembra rītā Jānis ar analīžu trauciņu stāvēja slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Pilns ar cilvēkiem, burzma.

Un tad sākās: vispirms bija jāpaņem numuriņš, tad jāstāv rindā, pēc tam jāreģistrējas, tad atkal jāstāv rindā, jāreģistrējas. Kāda darbiniece agresīvā tonī jaunajam vīrietim aizrādīja, ka virsjakā telpās nedrīkst uzturēties.

Taisnība, tomēr piezīme kopējo gaisotni neuzlaboja. Jānis piebilst, ka slimnīcā uzturējās daudz apmeklētāju un bijusi sajūta, ka ar katru nākamo minūti, kas paiet, stāvot rindā, pieaug iespēja inficēties ar kādu slimību. Par laimi, rinda uz priekšu virzījās ātri. Uz jautājumu, kad analīzes būs gatavas, māsiņas tikai paraustīja plecus un ieteica pašam zvanīt uz laboratoriju. Varbūt pēc trim dienām, varbūt pēc nedēļas.

“Jautāju, vai mani pabrīdinās, kad tās būs gatavas, bet man paziņoja, ka tāda iespēja nepastāv. Lūdzu, lai atsūta analīžu rezultātus man un ģimenes ārstei, uz ko man paziņoja, ka rezultāti netiek sūtīti - pašam ir jābrauc pakaļ. “Es dzīvoju Rīgā, un ceļš uz turieni man prasa pusotru, divas stundas. Tiem, kas dzīvo ārpus Rīgas, ir krietni sarežģītāk,” stāsta Jānis, piebilstot, ka viņam ir noteikts darba laiks līdz pieciem un “izrauties” uz divām stundām sagādā problēmas.

“21.gadsimtā es uzskatītu par pašsaprotamu, ka analīžu rezultātus nosūta pa e -pastu vai arī tie ir pieejami E-veselības sistēmā.”

Gāja dienas, vecāki nervozēja un zvanīja uz laboratoriju – divas reizes neveiksmīgi. Beidzot gadījās atsaucīga darbiniece, kas atzvanīja un paziņoja, ka analīzes tiks veiktas 5.oktobrī.” 

Fizisko personu datu aizsardzība pavēršas pret pacientiem

”Ģimenes ārsta nosūtījumā tika lūgta vīrusa kultivēšana, kas ir tehnoloģija, kas prasa 10 dienas. Ja formulējums būtu precīzāks, tas ļautu iegūt rezultātu ātrāk,” skaidro Rīgas Austrumu slimnīcā.

Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, sagatavojot nosūtījumus Nacionālajai mikrobioloģijas references laboratorijai, slimnīca aicina ģimenes ārstus izmantot speciāli sagatavotas veidlapas, kas laboratorijas darbiniekiem dos precīzāku informāciju par nepieciešamajiem izmeklējumiem. 

Jautājumu par nepieciešamību personīgi ierasties pēc analīžu rezultātiem saņemam ne pirmo reizi.

"Iemesls ir pašreiz notiekošais sistēmas modernizēšanas process, kam pamatā ir Regula par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti,” skaidro slimnīcas preses sekretāre Inguna Potetinova.

Darbs pie ātras un drošas analīžu rezultātu nodošanas pacientiem jau sākts. “Pilnīgai fizisko personu datu aizsardzības nodrošināšanai, kas garantētu, ka konkrētā pacienta analīžu rezultāti nebūtu pieejami citai personai, ir nepieciešama pašlaik esošās sistēmas pilnveidošana un personas autorizēšanās sistēmas ieviešana, kas ir ļoti darbietilpīgs process. Tāpēc pagaidām analīžu rezultāti tiek izsniegti tikai personīgi.”

Ārkārtīgi bīstami grūtniecēm

Masaliņas ir akūta vīrusa izraisīta infekcija, kas bērniem visbiežāk norit vieglā formā ar ķermeņa temperatūras paaugstināšanos un izsitumiem, kas pāriet 3 -4 dienu laikā.

No brīža, kad masaliņu vīruss iekļūst organismā līdz saslimšanai paiet aptuveni 2 – 3 nedēļas. Bērniem slimība var noritēt arī bez simptomiem. Infekcijas avots ir slims cilvēks, kurš apkārtējos var inficēt sarunājoties, klepojot vai šķaudot, kā arī tiešā kontaktā. Pacients ir infekciozs vienu nedēļu pirms un vienu nedēļu pēc izsitumu parādīšanās, tāpēc jāierobežo masaliņu slimnieka kontakti ar citiem cilvēkiem, īpaši ar grūtniecēm, un jāpaliek mājās.

Masaliņu vīruss ir ļoti bīstams vēl nedzimušiem bērniem. Inficēšanās grūtniecības laikā var izraisīt augļa bojāeju vai citas iedzimtas patoloģijas - kurlumu, aklumu.

Visefektīvākais aizsardzības veids pret masaliņām ir vakcinācija. Vakcināciju pret masaliņām, atbilstoši Vakcinācijas kalendāram veic bērniem vecumā no 12 līdz 15 mēnešiem (pirmā pote), un otro poti – septiņu gadu vecumā.

Masaliņas nereti tiek jauktas ar citu infekcijas slimību – masalām. Infekcijas izplatīšanās ceļi ir līdzīgi kā masaliņām: klepojot, šķaudot, taču vīruss var izplatīties arī inficētas personas siekalām vai deguna izdalījumiem. Masalas ir ļoti lipīgas. Vīrusu saturoši pilieni ir tik sīki, ka var palikt gaisā vairākas stundas. Masalas sākas ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru,  klepu , iesnām, apsārtušām acīm, kas ir jutīgas pret gaismu. Pēc divām – trīs dienām mutes gļotādā parādās mazi, balti punktveida izsitumi. Savukārt 3-5 dienas pēc simptomu parādīšanās sārti izsitumi parādās uz sejas, kas tālāk izplatās pa visu ķermeni. Slimība ilgst 7 – 10 dienas.

Biežākās komplikācijas ir vidusauss iekaisums, pneimonija.

Arī aizsardzībai pret masalām tiek veikta bērnu vakcinācija. Vakcināciju veic ar kombinēto vakcīnu pret masaliņām, masalām un epidēmisko parotītu (cūciņas) 12- 15 mēnešu vecumā un atkārtoti septiņu gadu vecumā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu