Es varu uzvarēt jebko, vai tiešām?

Teju divus gadus bez MMA cīņas, Konors Makgregors atgriezīsies oktagonā, tomēr atvērts paliek jautājums par viņa iespējām gūt uzvaru šajā cīņā. Nenoliedzami, abi ir vareni cīkstoņi, tomēr Makgregors slavu ir guvis kā ātrs un trāpīgs sitējs, kas dod priekšroku ātrai un pārsteidzošai pretinieka "izslēgšanai" jeb nokautam.

Nurmagomedovs savukārt ir izturīgs cīkstonis, kas lieliski spēj izdarīt ilgstošu spiedienu uz savu pretinieku, turklāt Habiba meistarstiķis ir viņa stingrais satvēriens un pretinieka piespiešana pie zemes, kas ļoti ātri izpumpēs Makgregora enerģijas rezerves. Jāpiezīmē, ka arī agrāk Konors nav izcēlies ar spēju ilgstoši presingot savu pretinieku, un nedomāju, ka rītdienas cīņa rādīs ko pretēju. Nepārprotiet, Makgregors ir zvaigzne savā ampluā, tomēr divu gadu pauze ir gana gara, lai viņš kļūtu nedaudz ierūsējis. Cīņas sākumā iniciatīva šķietami būs Konora pusē, kad viņš raidīs ļoti trāpīgus un dzēlīgus sitienus, tomēr Habibs tos izturēs, lai tikai cīņas turpinājumā kā ērglis satvertu savu medījumu un noguldītu to pie zemes.

Ja apskatām cīkstoņu profilus nedaudz smalkāk, tad Konora Makgregora mentalitāte ir "es varu uzvarēt jebko" līnijās. Un pamats viņa uzskatam ir – jau pirms fiziskās cīņas Konors savus pretiniekus apstrādā mentāli, ar vārdu palīdzību, lai jau morāli novājināto pretinieku ātri un pārsteidzoši sakautu oktagonā. Un, velns, cik labi viņam tas izdodas! Sešas no viņa desmit UFC cīņām ir rezultējušās ar uzvaru nesošiem pretinieka nokautiem, bet kopumā 18 no 21 viņa uzvaras ir bijušas, pateicoties pretinieka "izslēgšanai". Un viņš ir ātrs, ļoti - 5,82 raidīti sitieni minūtē, pretī saņemot vidēji 4,55 nozīmīgus sitienus pa savu ķermeni. Tad atkal, viņa trīs zaudējumu cēlonis ir ne pārāk labā kardio noturība. Nedomāju, ka tā ir uzlabojusies, jo, pirmkārt, ir pagājuši divi gadi kopš kārtīgas cīņas un fiziskā noturība noteikti ir cietusi pa šo laiku, otrkārt, kas vēl nozīmīgāk, – Konora cīņas stils nekad nav bijis uz ilgstošu kautiņu orientēts. Viņam vienkārši nepatīk iegūt laurus ilgas cīņas garumā. Un kāpēc gan lai patiktu, viņam lieliski padodas, precīzāk padevās, ātra uzvara.

Nurmagomedovs savukārt izdara 4,34 sitienus pa pretinieka ķermeni, kas visbiežāk tiek darīts jau tad, kad pretinieks bezpalīdzīgi guļ uz zemes. Habibam ir lieliska noturība un izkopts ilgstošas cīņas stils. 15 minūtēs viņš ir spējīgs pretinieku pie zemes noguldīt vidēji 5,44 reizes un tālāk jau to apstrādāt ar sitienu palīdzību. Habiba iespējas uzvarēt šo cīņu tiek vērtētas kā 3 pret 2 un pamatoti. Turklāt likmēs tieši Habibam ir lielā priekšroka, un visi apstākļi un vērā ņemami raksturlielumi par to arī liecina. Tāpēc es arī sliekšos piekrist tam, ka uzvaras laurus šoreiz plūks cīkstonis, ne sitējs, jo tieši izturībai un fiziskajai sagatavotībai būs lielākais pārsvars. Mēdz jau teikt, ka, iemācoties braukt ar divriteni, prasmes nepazūd, tomēr būtiskākais faktors šīs cīņas iznākumam ir tieši Konora pauze, kā arī viņa cīņas dominējošais stils.

Un vēl nobeigumā vēlos pievērsties cīņas norises vietai un tās nozīmīgumam. Lasvegasa ir kārtīga šovmenu pilsēta, neapšaubāmi īstā vieta arī Konoram. Zinot viņa simpātijas pret kino kulta klasiku "Rokijs", prātoju par iespēju dzirdēt skaņu celiņu no filmas "Creed", viņam uzkāpjot uz oktagona. Runā, ka pirms cīņas ar Hosē Aldo viņš pavadīja daudz laika, skatoties "Rokiju". Iespējams, ka drīz pat viņu pašu redzēsim kādā no sērijas filmām, jo Konors jau ir sācis šovmena un filmu zvaigznes karjeru Holivudā.