"KPV LV" ieskatā nozīmīga loma vēlēšanu rezultātos būs tieši ārzemēs balsojušajiem vēlētājiem (1)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Partijas "KPV LV" valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš
Partijas "KPV LV" valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš Foto: Edijs Pālens/LETA

Partijas "KPV LV" ieskatā nozīmīga loma vēlēšanu rezultātos būs tieši ārzemēs balsojušajiem vēlētājiem, analizējot sestdien veiktās vēlētāju aptaujas ("exit poll") datus, pauda partijas Rīgas saraksta līderis Artuss Kaimiņš.

Jau ziņots, ka sestdien veiktā vēlētāju aptauja ("exit poll") liecina, ka 13.Saeimā varētu iekļūt septiņi politiskie spēki. Par "Saskaņu" bija nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli. Par "Attīstībai/Par!" nobalsoja 13,4%, nacionālo apvienību - 12,6%, JKP - 12,4%, bet "KPV LV" - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. ZZS saņēma 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet "Jaunā vienotība" - 6,9%.

Kaimiņš sacīja, ka pirms oficiālo rezultātu paziņošanas partija "exit poll" rezultātus komentēt neplāno un "šovu netaisīs."

"Komentāru mēs sniegsim pēc oficiālo rezultātu paziņošanas. Svarīgas būs arī ārzemēs balsojušo balsis, kuras šajā aptaujā iekļautas nav," teica politiķis.

Līdzīgu viedokli pauda arī partijas premjera amata kandidāts Aldis Gobzems, kurš sacīja, ka "šie rezultāti ir nenopietni."

Šogad izvēli neatklāja 29% aptaujāto, salīdzinot ar 22% pirms četriem gadiem. Tas nozīmē, ka rezultātos varētu būt lielākas nobīdes no oficiālajiem CVK datiem, nekā iepriekš.

Pirms četriem gadiem nevienai partijai aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk nekā par 2 procentpunktiem. Nav izslēgts, ka šogad atšķirība varētu būt lielāka. Pieredze liecina, ka aptaujā neatbildējošo balsis oficiālajos rezultātos nesadalās proporcionāli visām partijām.

Proporcija starp to, kāda pēc intervētāju dzirdētā, varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda, nav mainījusies - kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē vairāk nekā puse no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija krieviski runājoši. Lielākā daļa no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija pusmūža, kā arī vecāka gadagājuma cilvēki. Jaunieši pārsvarā atbildēja, par ko nobalsojuši, taču arī starp viņiem bija tādi, kas neatklāja savu izvēli. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir diezgan radikāla nostāja. Tomēr daudzi arī norādīja, ka neatbildēs, jo vēlēšanas ir aizklātas un izvēle ir personisks jautājums, kas paturams noslēpumā.

Latgalē neatbildēja 37% aptaujāto, Kurzemē - 33%, Rīgā - 28%, Vidzemē - 28%, Zemgalē - 22%, kamēr 2014.gadā Latgalē tādu bija 28%, Kurzemē - 23%, Rīgā - 22%, Vidzemē - 20%, Zemgalē - 15%.

Šogad turpinās jau 2017. gada pašvaldību vēlēšanās novērotā tendence, ka kopš 2014.gada Saeimas vēlēšanām ievērojami pieaudzis aptaujā neatbildējušo cilvēku skaits. Pašvaldību vēlēšanās pērn Liepājā tādu bija pat 57%, Daugavpilī - 45%, Rēzeknē - 37%.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu