Pavļuts: Vēlētāju aptauju dati liecina par politiskās ainavas izmaiņām

Apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts piedalās preses konferencē, kurā informē par apvienības izstrādāto elektrības obligātā iepirkuma komponentes likvidēšanas plānu un skaidrot tā ieviešanas aspektus.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Uz vēlētāju aptaujas datiem raugāmies ar piesardzīgu optimismu, un tie liecina, ka Latvijas politiskā ainava mainās, sacīja partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Vēlētāju aptauja pie iecirkņiem ("exit poll") liecina, ka "Attīstībai/Par!" varētu būt ieguvusi 13,4% balsu, no tiem iedzīvotājiem, kas atklāja savu izvēli. Oficiālie rezultāti gan var atšķirties no "exit poll" datiem.

Pavļuts norādīja, ka jāsagaida galīgie rezultāti un ka ir jārēķinās ar pārbīdēm starp partiju ieņemtajām vietām salīdzinājumā ar "exit poll" datiem. Taču vēlētāju aptauja rāda, ka iedzīvotāji vēlas saprātīgas pārmaiņas par labu modernai un kvalitatīvai politikai un ka pašreizēja koalīcija "2.0" vairs netiks veidota. Ar to, ka mainās Latvijas politiskā ainava būs jārēķinās gan koalīcijas partijām, gan partijai "Saskaņa", pauda Pavļuts.

Pēc vēlētāju aptaujas datiem rēķināmies, ka būsim nākamajā Saeimā, pauda "Attīstībai/Par!" politiķis.

Pavļuts skaidroja, ka būs aktīvi valdības veidošanas sarunās un pēc oficiālajiem rezultātiem tiksies ar visiem tiem politiskajiem spēkiem, pret kuriem nav novilktas "sarkanās līnijas" - partija jau iepriekš pavēstījusi, ka neveidos koalīciju ar "Saskaņu" un viņu iespējamiem sadarbības partneriem.

Kā ziņots, 13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija "Saskaņa", "Attīstībai/Par!", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK", Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV", liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem ("exit poll").

Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī ZZS un "Jaunā vienotība".

Par "Saskaņu" varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par "Attīstībai/Par!" nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par "KPV LV" - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet "Jaunā vienotība" - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un "Progresīvie", par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Šogad izvēli neatklāja 29% aptaujāto, salīdzinot ar 22% pirms četriem gadiem. Tas nozīmē, ka rezultātos varētu būt lielākas nobīdes no oficiālajiem CVK datiem, nekā iepriekš. Pirms četriem gadiem nevienai partijai aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk nekā par 2 procentpunktiem. Nav izslēgts, ka šogad atšķirība varētu būt lielāka. Pieredze liecina, ka aptaujā neatbildējošo balsis oficiālajos rezultātos nesadalās proporcionāli visām partijām.

Proporcija starp to, kāda pēc intervētāju dzirdētā, varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda, nav mainījusies - kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē vairāk nekā puse no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija krieviski runājoši. Lielākā daļa no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija pusmūža, kā arī vecāka gadagājuma cilvēki. Jaunieši pārsvarā atbildēja, par ko nobalsojuši, taču arī starp viņiem bija tādi, kas neatklāja savu izvēli. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir diezgan radikāla nostāja. Tomēr daudzi arī norādīja, ka neatbildēs, jo vēlēšanas ir aizklātas un izvēle ir personisks jautājums, kas paturams noslēpumā.

Latgalē neatbildēja 37% aptaujāto, Kurzemē - 33%, Rīgā - 28%, Vidzemē - 28%, Zemgalē - 22%, kamēr 2014.gadā Latgalē tādu bija 28%, Kurzemē - 23%, Rīgā - 22%, Vidzemē - 20%, Zemgalē - 15%.

Šogad turpinās jau 2017. gada pašvaldību vēlēšanās novērotā tendence, ka kopš 2014.gada Saeimas vēlēšanām ievērojami pieaudzis aptaujā neatbildējušo cilvēku skaits. Pašvaldību vēlēšanās pērn Liepājā tādu bija pat 57%, Daugavpilī - 45%, Rēzeknē - 37%.

Uz augšu