"Vēlētāju aptaujas ir prāta zombēšana"

Partijas "KPV LV" valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Ņemot vērā, ka 30% no elektorāta balsīm vēl nav iekļautas vēlētāju izejas aptaujās, tās ir uzskatāmas par prātu mazo zombēšanu. Lūdzot vērtēt vēlētāju izejas aptaujās novēroto partijas «Kam pieder valsts» (KPV LV) nonākšanu sarakstā aiz «Jaunās Konservatīvās partijas» (JKP), portālam TVNET pauda KPV LV līderis Artuss Kaimiņš.

«Vēlēšanu aptaujās nav iekļautas ārzemes (tai skaitā Lielbritānija, kur vēl divas stundas ir iespējams turpināt balsot un no kuras nākošās balsis tiek skaitītas kopā ar Rīgas balsīm). Tāpēc nav nepieciešams skriet kaut kam pa priekšu, » saka Kaimiņš. Atbildot uz jautājumu, vai tomēr nevaram uzskatīt, ka vēlētāju izejas aptaujas norāda uz zināmu tendenci un vispārīgi ilustrē partiju iegūto vietu skaitu parlamentā, Kaimiņš atbild noraidoši. «Ir nepieciešams saskaitīt Īrijas un Anglijas balsis. Pēc tam varēsim runāt,» apgalvo Kaimiņš.

Līdzīgās domās ir arī Zaļo un Zemnieku Savienības (ZZS) deputāta amata kandidāts Augusts Brigmanis. Lūdzot komentēt ZZS ievērojamo kritumu, politiķis komentāros ir ļoti atturīgs. «Atceroties iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas, vēlētāju izejas aptauju dati bija viena lieta, bet gala rezultāti bija pavisam cita. No manas puses nebūtu korekti šādus datus komentēt. Analīze un secinājumi būs tikai tad, kad būs reālie rezultāti,» saka Brigmanis.

Atvērtāks komentāriem ir «Attīstībai/PAR» Rīgas saraksta līderis un apvienības līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts, kurš uzsver - lai gan šie ir starprezultāti, tomēr tie liecina, ka Latvijas vēlētājs ir kārtējo reizi apliecinājis, ka kritiskos brīžos «mēs kā sabiedrība esam gudra». «Mēs izdarām prātīgas izvēles un esam nosūtījuši esošajai varai (ne tikai koalīcijai, bet arī Saskaņai), ka vēlamies saprātīgas pārmaiņas. Tas ir tas, ko mēs šobrīd šajos rezultātos ieraugām,» saka Pavļuts. «Tāpat es vēlētos uzsvērt, ka jau šajās vēlēšanās Attīstībai/PAR bija vienīgais eiropeiski, moderni liberālais vērā ņemamais piedāvājums. Faktiski tā konkurence un šķelšanās, par kuru bija runa visu priekšvēlēšanu laiku, bija konservatīvo partiju spārnā. Teju visas no pārējām astoņām partijām, kuras figurēja iepriekšējās aptaujās, bija konservatīvas – tādā vai citā formā: Lauku konservatīvie, vismaz divi nacionālkonservatīvie, jaunie konservatīvie, modernie konservatīvie (kā sevi dēvē Jaunā Vienotība). Latvijā ir vēlētājs, kurš ir gatavs balsot par klasiskām liberālām vērtībām, un esam viņu ieraudzījuši,» pauž Pavļuts.

Vienlaikus politiķis noliedz, ka «Progresīvo» un citu liberāli noskaņotu partiju konkurence būtu pielīdzināma viņa apgalvojumiem par konservatīvā spārna šķelšanos. «Tā ir situācija, kurā ir normāla politiska konkurence. Ja Latvijā būtu tikai divas vai trīs jēgpilnas partijas, par kurām balsot, visticamāk, izskanētu kritika, ka mums trūkst nepieciešamās konkurences. Kopumā konkurence ir ļoti laba lieta. Es vēlos vēlreiz pasvītrot, ka liberālajā flangā šāda konkurenta šajās vēlēšanās īsti nebija,» saka Pavļuts.

Atbildot uz jautājumu par nākamajiem soļiem, ja gadījumā piepildās vispozitīvākās prognozes un «Attīstībai/PAR» saglabā vēlēšanu izejas aptaujās iegūto vietu, Pavļuts ir samērā konkrēts. «Pirmkārt, nepieciešams sagaidīt rezultātus. Es absolūti rēķinos ar to, ka liels cilvēku īpatsvars vēlēšanu izejas aptaujā nav piedalījušies un mēs jau rīt varētu vairs nebūt otrie. «Attīstībai/PAR» jau iepriekš ir paziņojuši par to, kuras būs tās partijas, ar kurām būtu gatavība veidot koalīciju. Mēs noteikti atrastu kopīgu valodu ar Jauno Vienotību un citām partijām, kuras ir skaidri un gaiši demonstrējušas savu lojalitāti Rietumu demokrātiskajam kursam. Mēs, protams, nevēlēsimies runāt ar «Saskaņu». Tomēr sarunu pamats pirmām kārtām būs tās lietas, kuras Latvijā ir jāizdara – 1) pieejama veselības aprūpe, 2) izcila izglītība, 3) reģionu attīstība, 4) iekļaujošāka sabiedrība. Šīs ir vērtības, uz kurām vēlamies būvēt nākošo koalīciju,» saka Pavļuts.

Uz augšu