Bosnijā notiek visu līmeņu vēlēšanas

Sieviete Sarajevā sabiedriskā transporta pieturā pirms vēlēšanām

FOTO: AFP/LETA

Bosnijā-Hercegovinā šodien notiek vēlēšanas, kurās pilsoņiem jāizraugās savi pārstāvji visos komplicētās valsts administrācijas līmeņos.

Tomēr maz ir tādu vēlētāju, kas lolo cerības uz pozitīvām pārmaiņām, jo nerimst spriedze starp trim lielākajām etniski-reliģiskajām kopienām, kas tikai vairo ekonomisko bezcerību un kliedē izredzes, ka beidzot varētu tikt panākts izlīgums pēc pilsoņkara, lai gan tas beidzies jau pirms 23 gadiem.

Saskaņā ar Deitonas miera līgumu, kas 1995.gadā izbeidza asiņaino pilsoņkaru, Bosnija-Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās - Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, joprojām ir ļoti vājas.

Jau ilgāk nekā divas desmitgades tās faktiski pastāvējušas, tikai pateicoties starptautiskās sabiedrības spiedienam.

Bosniešiem šodien jāievēl gan kopīgās nacionālā līmeņa institūcijas, gan valsts atsevišķo sastāvdaļu pārstāvniecības iestādes.

Valsts līmenī notiek balsošana par prezidentālo padomi, kurā pārstāvēta katra no trim lielākajām reliģiski-etniskajām grupām - serbi, musulmaņi jeb bosņaki un horvāti. Katrs no trīs tās locekļiem ik pēc astoņiem mēnešiem rotācijas kārtībā uzņemas valsts galvas funkcijas.

Vienlaikus tiek ievēlēta arī nacionālā parlamenta apakšpalāta, kam vēlāk jāapstiprina 15 augšpalātas locekļi, kurus izvirza attiecīgo valsts konstituējošo etniski-reliģisko grupu parlamenti.

Serbu Republikā tiek ievēlēts arī reģionālais parlaments un prezidents.

Savukārt Musulmaņu-Horvātu Federācijā tiek vēlētas gan reģionālā parlamenta abas palātas, kam pēc tam jāieceļ federācijas prezidents, gan visu desmit federāciju veidojošo kantonu parlamenti.

Lai gan līdzšinējais Serbu Republikas prezidents Milorads Dodiks, kas pazīstams kā galējais nacionālists, kandidē uz serbu vietu Bosnijas-Hercegovinas trīspusējā prezidentālajā padomē, sagaidāms, ka viņa pārstāvētā Neatkarīgo sociāldemokrātu alianse saglabās jau 12 gadus noturētās dominējošās pozīcijas reģionālajā parlamentā.

Dodiks iestājas par Bosnijas-Hercegovinas sadalīšanu, kā arī kategoriski noliedz, ka serbi Bosnijas pilsoņkara laikā būtu pastrādājuši kara noziegumus, tostarp arī musulmaņu slaktiņu Srebrenicā.

Ja viņš izcīnīs serbiem pienākošos vietu prezidentālajā padomē, Bosnijas centrālo institūciju mazspēja, domājams kļūs vēl akūtāka.

Dodiks ir arī ļoti nelabvēlīgi noskaņots pret Rietumiem un izrāda atklātas prokrieviskas simpātijas.

Viņš tiek uzskatīts par galveno sabotieri reformām, kuras ļautu Bosnijai tuvināties Eiropas Savienībai (ES).

Dodika galvenais sāncensis un pašreizējais serbu pārstāvis trīspusējā prezidentālajā padomē Mladens Ivaničs, kas pārstāv centriski labējo Demokrātisko progresa partiju (PDP), brīdinājis vēlētājus, ka Dodika uzvara vedīs serbus pretī "neziņai, riskam, konfliktam un izolācijai".

Arī pašreizējais horvātu pārstāvis prezidentālajā padomē Dragns Čovičs, kurš pārstāv lielāko Bosnijas horvātu partiju HDZ BiH, vairāk ir norūpējies par atsevišķa autonoma horvātu anklāva izveidi pēc Serbu Republikas parauga, kas nākotnē varētu apvienoties ar Horvātiju.

Viņa priekštecis amatā un pašreizējais galvenais sāncensis Žeļko Komšičs brīdina, ka Čoviča ieceru īstenošana nozīmētu "neizbēgamu konfliktu", un uzsver, ka Bosnijas robežu pārskatīšana neesot iespējama bez kara.

Daudzi serbi un horvāti savus tautiešus, kurus ANO kara noziegumu tribunāls Hāgā notiesājis par kara noziegumiem, kas pastrādāti pilsoņkara laikā, joprojām uzskata par varoņiem.

Gan serbu, gan horvātu nacionālisti vēlas panākt savu homogēno Bosnijas anklāvu apvienošanu ar attiecīgo etniski-reliģisko grupu pamatteritorijām - Serbiju un Horvātiju.

Tas bosņkus, kas pašreizējā Bosnijā-Hercegovinā sastāda vairākumu, atstātu uz visiem laikiem ieslēgtus teritorijā, uz kuru tie bija spiesti bēgt pilsoņkara laikā.

Taču arī starp musulmaņu partijām visietekmīgākie ir nacionālisti - Tiešās rīcības partija (SDA), ko dibinājis Alija Izetbegovičs, kura vadībā Bosnija-Hercegovina 1992.gadā atdalījās no toreizējās Dienvidslāvijas.

Bosnijas politiķi valsti ieslodzījuši "etniski nacionālistiskā matricā, kurā tiek radītas un izplatītas bailes no citiem," norāda politikas eksperte Tanja Topiča, piebilstot, ka tas ļāvis pašreizējiem politiķiem desmitgadēm ilgi saglabāt varu savās rokās un viņi negrasās no tās atteikties.

Savukārt ekonomists Žarko Papičs norāda, ka tajā pašā laikā priekšvēlēšanu kampaņā faktiski neviens vārds nav ticis atvēlēts nabadzības apkarošanai, lai gan Bosnija-Hercegovina ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā.

Balsošana Bosnijā-Hercegovinā sāksies plkst.7 (plkst.8 pēc Latvijas laika) un turpināsies līdz plkst.19.

Uz augšu