«Principā – tiktu izveidots varas monopols, kuras ietvaros var ņemt un darīt to, ko tu esi iedomājies. Tomēr efektivitāte ne vienmēr nozīmē vislabāko rezultātu. Tā sakot, hitleriskā Vācija, staļiniskā Krievija vai Mao Dzeduna Ķīna jau bija ļoti efektīvi politiskie veidojumi, tomēr par šiem režīmiem visi iedzīvotāji nebūt nebija stāvā sajūsmā,» uzskata Kaktiņš.
Savukārt, runājot par «Saskaņu» un tās neizbēgamo iekļūšanu valdībā jau ilgstoši nobriedušā jautājuma par nepieciešamību krievvalodīgos pārstāvēt valsts varas struktūrās dēļ, sociologs atbild lakoniski – laiks rādīs.
«Politika pati par sevi ir stāsts par varas iegūšanu un noturēšanu, un neviens ar «Saskaņu» varā tāpat vien nedalīsies. Dalīsies tikai tad, ja kurpe patiesi spiedīs. Ar kurpes spiešanu es domāju situāciju, ja vēlēšanu rezultāti «Saskaņai» būs tiešām tik labvēlīgi, ka nu tiešām nekas cits neatliks, kā ar to sadarboties. Hipotētiski nevar arī izslēgt, ka pie varas «Saskaņa» varētu nonākt arī šajā sasaukumā – valdības veidošanas process ir tikai sācies, un šobrīd neviens zina, ar ko tas beigsies,» apgalvo Kaktiņš.
Kurš kautrējās atzīties, par ko balsojis?
Par spīti vēlētāju izejas aptaujas nesakrišanai ar oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem nevajadzētu uztvert, ka tā tika veikta neprecīzi, uzskata Kaktiņš. «Vienmēr ir jāatceras, ka exit poll variē divu procentu robežās un, ja partijas ir ieguvušas līdzīgu balsu skaitu, tad var būt novirze vietu secībā, piemēram, kāda partija var pavirzīties kādai priekšā vai arī kāda var atkrist kādai aizmugurē. Ja mēs aplūkojam lielo exit poll bildi, tad partiju pozīcijas ir iezīmējušās diezgan adekvāti. Runājot par nobīdēm, jāņem arī vērā, ka visu aptaujā iekļauto procentu kopsummai ir jābūt simts, taču, ja kādā daļā notiek izmaiņas, tad tas uzreiz atsaucas uz visu sistēmu. Ja vēlētāji par kādu partiju ir kautrējušies teikt taisnību, tad tieši šī partija saņems aptaujā mazāk balsu, bet pārējās partijas uzreiz uz tā rēķina dabūs vairāk. Tie visi ir savienotie trauki,» uzskata Kaktiņš.