Gudri un vērīgi cilvēki saka, ka zemas vēlētāju aktivitātes gadījumā labāku rezultātu ir iespējams uzrādīt nosacīti radikālākiem politiskajiem spēkiem. Savukārt augstākas aktivitātes gadījumā lielākus procentus dabū salīdzinoši miermīlīgāki un centriskāki spēlētāji, intervijā portālam TVNET teica sociologs, socioloģisko aptauju centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Vienlaikus Kaktiņš arī min, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir noskaņoti konservatīvi un partiju liberālie aspekti daudziem varētu arī nebūt pieņemami. Stāsts šajā gadījumā ir par partiju «Progresīvie». «Lai gan šis politiskais spēks ir ilgstoši proponējis savas liberālās nostādnes, tomēr tā ideoloģija ir ļoti, ļoti kreisa. «Progresīvajiem» visplašākās iespējas audzēt savu elektorātu ir tieši kreisā strāvojuma ietvaros,» saka Kaktiņš.
Vienlaikus sociologs arī saka, ka aizvadītās vēlēšanas ir izveidojušas ļoti sašķeltu parlamentu un koalīcijas izveidē visām partijām, kuras nevēlas veidot koalīciju ar «Saskaņu», nāktos saķerties vienoti un draudzīgi kopā.
«Vienlaikus nevēlēšanās sadarboties ar «Saskaņu» ir tikai viens no faktoriem, kurus partijas ņemtu vērā sarunās par jaunas valdības veidošanu. Spriežot pēc notikumiem priekšvēlēšanu kampaņu laikā, varētu būt grūtības arī ar sadarbību ar KPV LV un Gobzema kungu,» uzskata Kaktiņš.
«Visticamāk, koalīcija būs diezgan plaša. Tādā gadījumā tā būs vājāka un darboties daudz mazspējīgāka. Ja tev ir trīs zvēri – gulbis, vēzis un līdaka, kurš katrs velk vezumu uz savu pusi, tad jau tas nav nekas jauks, bet, ja tev ir pieci zvēri, tad ir grūti iedomāties, kur varētu būt kādas produktīvas un nepieciešamas, taču daudziem sāpīgas un nepieņemamas reformas,» viedokli pauž Kaktiņš. Vienlaikus sociologs arī norāda, ka hipotētiski visefektīvākā pārvalde būtu tad, ja koalīcijas nebūtu vispār un nebūtu nekas jāsaskaņo ne ar vienu.
«Principā – tiktu izveidots varas monopols, kuras ietvaros var ņemt un darīt to, ko tu esi iedomājies. Tomēr efektivitāte ne vienmēr nozīmē vislabāko rezultātu. Tā sakot, hitleriskā Vācija, staļiniskā Krievija vai Mao Dzeduna Ķīna jau bija ļoti efektīvi politiskie veidojumi, tomēr par šiem režīmiem visi iedzīvotāji nebūt nebija stāvā sajūsmā,» uzskata Kaktiņš.
Savukārt, runājot par «Saskaņu» un tās neizbēgamo iekļūšanu valdībā jau ilgstoši nobriedušā jautājuma par nepieciešamību krievvalodīgos pārstāvēt valsts varas struktūrās dēļ, sociologs atbild lakoniski – laiks rādīs.
«Politika pati par sevi ir stāsts par varas iegūšanu un noturēšanu, un neviens ar «Saskaņu» varā tāpat vien nedalīsies. Dalīsies tikai tad, ja kurpe patiesi spiedīs. Ar kurpes spiešanu es domāju situāciju, ja vēlēšanu rezultāti «Saskaņai» būs tiešām tik labvēlīgi, ka nu tiešām nekas cits neatliks, kā ar to sadarboties. Hipotētiski nevar arī izslēgt, ka pie varas «Saskaņa» varētu nonākt arī šajā sasaukumā – valdības veidošanas process ir tikai sācies, un šobrīd neviens zina, ar ko tas beigsies,» apgalvo Kaktiņš.
Kurš kautrējās atzīties, par ko balsojis?
Par spīti vēlētāju izejas aptaujas nesakrišanai ar oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem nevajadzētu uztvert, ka tā tika veikta neprecīzi, uzskata Kaktiņš. «Vienmēr ir jāatceras, ka exit poll variē divu procentu robežās un, ja partijas ir ieguvušas līdzīgu balsu skaitu, tad var būt novirze vietu secībā, piemēram, kāda partija var pavirzīties kādai priekšā vai arī kāda var atkrist kādai aizmugurē. Ja mēs aplūkojam lielo exit poll bildi, tad partiju pozīcijas ir iezīmējušās diezgan adekvāti. Runājot par nobīdēm, jāņem arī vērā, ka visu aptaujā iekļauto procentu kopsummai ir jābūt simts, taču, ja kādā daļā notiek izmaiņas, tad tas uzreiz atsaucas uz visu sistēmu. Ja vēlētāji par kādu partiju ir kautrējušies teikt taisnību, tad tieši šī partija saņems aptaujā mazāk balsu, bet pārējās partijas uzreiz uz tā rēķina dabūs vairāk. Tie visi ir savienotie trauki,» uzskata Kaktiņš.
«Savukārt, ja mēs domājam par plašākiem cēloņiem, kuru dēļ nebija ideāla sakritība starp exit poll un vēlēšanu rezultātiem, vajag paturēt prātā, ka šajā exit poll kopumā 29% iedzīvotāju nepateica, par ko viņi nobalsoja. Tas bija vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, kad nepateica 22%. Iepriekšējo vēlēšanu pieredze liecina, ka ir stingrs pamats domāt, ka nav tā, ka visu partiju atbalstītāji proporcionāli atsakās atklāt savas izvēles. Daži to dara vairāk, bet citi to dara mazāk.
Dažkārt, salīdzinot exit poll datus ar vēlēšanu rezultātu datiem, varam saprast, kuru partiju atbalstītāji ir bijuši kautrīgāki. Tā vien izskatās, ka šajās vēlēšanās tie ir bijuši balsotāji par KPV LV,» norāda Kaktiņš.
Viedokļi un komentāri. Vēlēšanu nakts tiešraide ar Dauguli 1.daļa
Viedokļi un komentāri. Vēlēšanu nakts tiešraide ar Dauguli 2.daļa
