Radošums droši vien ir nepieciešams ikvienā darbā. Ja jums šķiet, ka jūsu darbā tas nav vajadzīgs, varbūt ikdienas uzdevumi kļūtu daudz patīkamāki, ja savā darba rutīnā ieviestu nedaudz kreativitātes. Vai to var veicināt? Kas var palīdzēt izpausties radošumam, kas jūsos ir paslēpies?
Antropologs Augustīns Fuentess (Augustin Fuentes) grāmatā „Radošuma dzirksts: kā iztēle cilvēci padarīja par īpašu” apgalvo, ka tieši mūsu iztēle un sadarbošanās kļuva par cilvēka evolūcijas dzinēju.
No visām dzīvajām būtnēm mēs atšķiramies ar to, ka spējam iedomāties to, kā patiesībā nav, un tas palīdz radīt jaunas lietas: preces, pakalpojumus, mākslu, arhitektūru, modi un tamlīdzīgi.
Ikviens var lepoties ar atšķirīgu radošuma līmeni, jo tas piemīt visiem. Radošums ir mūsu iedzimta īpašība, bet to var arī pilnveidot, piemēram, kā sportojot tiek trenēts ķermenis.
Sadarbojieties
Lai jūsu galvā dzimtu pēc iespējas vairāk jaunu un dažādu ideju, nenoslēdzieties. Ejiet, runājiet, komunicējiet, strādājiet kopā! Daloties pieredzē ar apkārtējiem — kopā strādājot, jūsos var atbrīvoties lielāka radošā enerģija.
Dažreiz atslēdzieties
Kaut arī nepārtraukta darbība var palīdzēt kļūt radošākam, reizēm kņadas un informācijas trokšņa var būt pārāk daudz.
Tādēļ reizēm veltiet laiku tikai sev. Izslēdziet visas ierīces, kas jūs saista ar ārpasauli, un paņemiet rokās grāmatu. Bet varbūt jūs dievināt dabu? Tad dodieties pavadīt laiku dabā. Varbūt saklausītā putna dziesma vai redzētais īpašais koka stumbrs pārtaps par jūsu jauno ideju.
Nenoslēdzieties tikai savā darba sfērā
Nepārtraukta iedziļināšanās savā darbības sfērā sniedz daudz vajadzīgu zināšanu, lai gūtu veiksmi savā jomā, taču reizēm palūkošanās un paskatīšanās apkārt, ko cilvēki dara darbā, kas vispār nav saistīts ar Jūsu profesiju, arī var sniegt interesantas idejas un jaunus risinājumus.
Prasiet padomus un atsauksmes
Jūtīgam cilvēkam var būt grūti un bail prasīt kritiķa vērtējumu par ideju vai darbu, bet atcerieties, ka cilvēci uz priekšu virza sadarbošanās.
Pārspriežot savus rezultātus ar apkārtējiem, jūs varat būt pārsteigts, cik daudz iedvesmas jūsos var rasties.
Pastaigājieties
Reizēm varat justies kā iestrēdzis: jums šķiet, ka smadzenes ir aizmigušas. Neko negaidiet, celieties un ejiet ārā pastaigāties.
Vides maiņa, jaunas skaņas un ainas var atkal iekustināt jūsu domāšanu, tāpēc pie darba galda varat atgriezties ar pilnīgi jaunām idejām.
Pierakstiet idejas
Vai esat saskāries ar situāciju, kad rodas kreatīva doma, taču neesat to pierakstījis un tā pazūd kā akā? Tieši tādēļ būtu jāizveido pieradums pierakstīt idejas, kuras šķiet svarīgi atcerēties.
Tas darbosies arī kā vingrinājums jūsu smadzenēm, veicinās jaunu ideju radīšanu, jo, pierakstot tās, smadzenes pāries jaunā daiļrades pakāpē.
Klausieties mūziku
Jau ne viens vien zinātnieku pētījums ir pierādījis, ka mūzikas klausīšanās ietekmē domāšanu. Tāpēc ieslēdziet Mocarta vai Bēthovena mūziku un pavērojiet, vai klasiskās mūzikas harmonija palīdzēs radošāk paskatīties uz uzdevumu.
Lai arī kā jūs cīnītos nepietiekamu radošumu, atcerieties, ka tas jūsos ir. Nenosodiet sevi ar paškritiku, ļaujiet sev atslābināties un atbrīvojiet sevi no stereotipiem, kas ir sagūstījuši radošumu.